Aizvadīta pirmā skolas nedēļa. Skolas gaitas uzsākusi topošā potenciālā intelektuālās sabiedrības daļa. Labākajā gadījumā tie būs izglītoti, inteliģenti, konkurētspējīgi cilvēki. Tomēr aizvien paliek neatbildēts jautājums, kur aug un izglītojas tādi, kas spējīgi izvarot nesen jaundzimušu bērnu. Atmiņā ārkārtīgi dziļi iespiedušies Imantas pedofila pastrādātie dzimumnoziegumi. Kur šādi necilvēki rodas, kāda bijusi viņu dzīve, pirms pastrādāts noziegums? Pirmais, par ko aizdomājos, ir vecāku audzināšana. Pastāv tikai divi varianti – izaudzināt krietnu cilvēku vai ļaut brīvu vaļu, rezultātā kļūstot par problēmbērnu, kurš nākotnē, visticamāk, pārkāps likumu. Nesen, intervējot skolotāju, viņa uzsvēra, cik nozīmīga ir vecāku un skolotāju sadarbība. Nav jēgas skolā bērnam “borēt” kaut ko vienu, ja mājās neieaudzina pamatvērtības. Dažkārt brīnos un klusībā pie sevis nodomāju par saviem skolas vienaudžiem, kuri savulaik bija neiejūtīgi, pat nežēlīgi un noniecināja citus. Tomēr, satiekot daudzus no viņiem tagad, šķiet, ka kādreizējie palaidņi ir mainījušies un daudz ko sapratuši. Arī skolēnu aptaujas rezultāti parāda to, ka aptuveni piektā daļa izjūt negatīvu attieksmi no citu skolēnu puses. No skolas, manuprāt, var iegūt divas lietas – zināšanu bagāžu un attieksmi. No attieksmes ir atkarīgas zināšanas. Ja nebūs vēlmes apgūt kaut ko jaunu, to parādīs attieksme. Bērna attieksme ietver arī pasaules redzējumu, ko viņš ierauga ar skolotāja acīm. Tā top un mainās. Attieksmes maiņu fiksē arī manas atmiņas par skolasbiedru rīcību. Un vēl vairāk svarīgi ir tas, lai nākotnes sabiedrība būtu ne tikai ar smadzenēm, bet lai viņos būtu cilvēcīgums un labestība, līdzjūtība citam pret citu.
