Visskaistākie svētki: pie izrotātas eglītes mežā. Gulbenes rajonā savvaļā mitinoties aptuveni 100 staltbriežu, divtik vairāk aļņu un aptuveni 2000 stirnu.
Visskaistākie svētki: pie izrotātas eglītes mežā.
Gulbenes rajonā savvaļā mitinoties aptuveni 100 staltbriežu, divtik vairāk aļņu un aptuveni 2000 stirnu.
Tie visi ir briežu dzimtas pārstāvji. Par to “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes virsmežniecības medību inženieris Pēteris Zožs.
Eksperte Gunta Cunska stāsta, ka agrāk Latvijā aļņi saukti par briežiem, bet par aļņiem iedēvēti tikai 20.gadsimta vidū. Vai Ziemassvētku vecītis pie mums ciemos varētu ierasties ar kamanās iejūgtiem… aļņiem? Diezin vai. Tad jau drīzāk jūgšanai kamanās noderēs staltbrieži.
Tā kā iespēja satikt savvaļas staltbriedi līdzinās nullei, tāpēc “Dzirkstele” izvēlējās “labi iebraukto ceļu” uz briežu dārzu Stradu pagasta “Mežsētās”. Ar savu motorizēto redakcijas “briedi” jeb, pareizāk sakot, “bērīti”, piestājot brauciena galamērķī, jau pie vārtiem satiekam “rūķīti” – briežkopi Ināru Kočāni. Viņa stumj ķerru, kas pilna ar sagrieztām lopbarības bietēm. Palīdzam viņai atvērt žoga vārtus un esam pavisam tuvu briežu ganāmpulkam. Tie ir Eiropas staltbrieži. Skaisti noauguši, lielām laipnām un sapņainām acīm, un ar tādu labestīgu skatienu, kurā, vērīgi ielūkojoties, var pamanīt smaidu. Viņi kāri mielojas ar bietēm it kā tās būtu Ziemassvētku konfektes. Pēc siena, skābsiena un malto graudu baudīšanas, klāt pielaizot lopbarības sāli, bietes patiešām ir saldas un sulīgas. Ināra saka – brieži esot labi paēduši, tāpēc ziemas aukstums viņiem bijis nebijis. Veselīgo dzīvnieku kažoki liekas patiešām silti.
Mīlulis – briedis vārdā Šerifs – uzreiz nāk klāt Inārai Kočānei un ēd no rokas. Citi ciltsbrāļi neatļaujas kopējai pienākt tik tuvu. Liekas, Šerifs viņiem to neļauj.
Ināras mīlule ir arī briežu meitene – Līzbete. Arī viņa atļaujas pienākt kopējai pavisam tuvu. “Līzbetes kundzei nepatīk, ja tuvumā kāds pīpē. Nepatīk arī, ja viņu fotografē,” stāsta Ināra. Viņa saka, ka staltbriežu meitenes esot mīlīgākas nekā puiši. Jāņem vērā, ka briežu barā valda hierarhija, katrs dzīvnieks zina, ko var un ko nevar atļauties. Dažs varbūt gribētu pienākt tuvāk Inārai, bet to darīt nedrīkst. Briežu dārzā ir 69 Eiropas staltbrieži, kas ir aptuveni trīs gadus veci. Šie dzīvnieki uz Stradu pagastu atceļojuši no Skotijas. Marta beigās un aprīļa sākumā brieži nometīs vecos ragus, un audzēs jaunus. Maijā pasaulē nāks mazuļi.
Kopš 17.decembra ganāmpulku ir papildinājuši vēl 17 staltbrieži, kas uz šejieni atceļojuši no Polijas. Viņu vidū ir skaists četrus gadus vecs briedis, bet pārējie – lielākoties nepilnu gadu veci briedīši.
Ziemeļbriežus
Latvijā neaudzē
Jautāju, vai staltbriežus izdotos iejūgt Ziemassvētku vecīša kamanās? Ināra smejas. Neesot nekad mēģināts to darīt. Tomēr viņa šauboties, vai no tā kas labs iznāktu. Paietu ilgs laiks, kamēr dzīvniekiem iemācītu būt paklausīgiem ragavu vilcējiem. Lai to darītu, vajadzētu prasmīgu skolotāju. Ziemeļbrieži tomēr esot nepārspēti Ziemassvētku vecīša mīluļi. Iespējams, tāpēc, ka gadsimtu gaitā ir piejaucēti un kļuvuši paklausīgi.
Latvijā pagaidām nevienā briežu dārzā neaudzē ziemeļbriežus. Briežu dārzu īpašnieku asociācijā ir aptuveni 15 dalībnieku. Latvijā pašlaik briežu dārzu ir vēl daudz vairāk.
Ziemeļbrieži Latvijā turēti kādā briežu dārzā pirms 1.pasaules kara. Taču tagad tas nav iespējams, lielākoties tāpēc, ka šiem dzīvniekiem vajadzīga specifiska barība – ķērpji, ko Latvijas apstākļos nodrošināt ir grūti. Ķērpji pie mums turklāt ir aizsargājami augi. Ziemeļbrieži ir vienīgie no aptuveni 40 pasaules briežu dažādu sugu pārstāvjiem, kam ragi ir gan tēviņiem, gan mātītēm. Mātītēm ragi ir nedaudz mazāki. Ziemeļbrieži viņu dzimtenē ir piejaucēti pirms gadu tūkstošiem, tāpēc ir gan mājas, gan savvaļas ziemeļbrieži.
Gaida ciemos zooloģiskajā dārzā
Tomēr arī Latvijā var satikt, ar acīm apmīļot un arī pamielot īstus ziemeļbriežus. Tie ir mājas jeb pieradinātie ziemeļbrieži Santa, Klauss un viņu dēls Karloss. Ziemassvētku vecīša kamanās, visticamāk, jūdz tieši mājas ziemeļbriežus.
“Kad Rīgā viesojās Santaklauss no Lapzemes, viņš bija ciemos arī zooloģiskajā dārzā un labi sapratās ar mūsu ziemeļbriežiem. Tie viņu nebadīja,” stāsta Rīgas zooloģiskā dārza speciāliste Maija Vilcāne. No Holandes atvestie ziemeļbrieži, kuru ēdināšana un uzturēšana ir salīdzinoši vienkāršāka, Latvijā dzīvo jau vairākus gadus. Ikdienā bez siena, lapu slotiņām, burkāniem un āboliem viņi saņem arī speciālo granulēto barību, kas bagātināta ar vitamīniem, karotīnu un mikroelementiem. “Diemžēl retumis varam mājas ziemeļbriežus pacienāt ar viņiem tīkamāko barību – ķērpjiem. Tos Latvijā nevaram vākt, jo ķērpji ir aizsargājami augi. Ziemeļbriežiem tie ir kārums,” saka M.Vilcāne.
Katram vajag pašam savu ziemeļbriedi
Ziemassvētkiem tuvojoties, nereti bērni lūdz vecākus, lai atved uz zooloģisko dārzu un parāda Ziemassvētku vecīša ziemeļbriežus. “Mūsu Santa, Klauss un Karloss gaida ciemiņus un arī cienastu – lapu slotiņas, kādu burkānu vai ābolu,” saka M.Vilcāne.
Rīgas zooloģiskā dārza ziemeļbrieži martā iegūs kaimiņus – savvaļas ziemeļbriežus, kas uz Latviju atceļos no Zviedrijas un Somijas. Pašlaik zooloģiskajā dārzā tiem ceļ aploku un nojumi. Līdz ar šo dzīvnieku pārcelšanos dzīvot Rīgas zooloģiskajā dārzā būšot jāmeklē iespēja no ārzemēm regulāri sagādāt savvaļas ziemeļbriežu specifisko barību – ķērpjus. Visticamāk, tos eksportēs no Somijas.
Klāt Ziemassvētki, kurus, kā zināms, mums atnes Ziemassvētku vecītis. Viņš atlido kamanās no ziemeļiem, tajās ir iejūgti ziemeļbrieži. Kā nu tas nākas, kā ne, bet Ziemassvētku briedim ir dots Rūdolfa vārds. Viņam ir smaidīgs purniņš, sarkana vai zaļa šalle ap kaklu un milzīgi grezni žuburoti ragi, kas līdzinās egļu zariem un kurus var rotāt ar diegā iekārtām smaržīgām piparkūkām…
Ziemassvētku vecītis nevar pie mums atbraukt, ja viņam nav briežu. Gaidīsim katrs savu īsto un vienīgo Ziemassvētku Rūdi – ar apsnigušiem žuburotiem ragiem, ar velteņiem kājās un zaļu šalli ap kaklu, bet zem tās paslēpts zvaniņš, kas ik pa brīdim klusi iešķindas. Šim Rūdim noteikti garšos manas ceptās piparkūkas un siltā piparmētru tēja.
