Laikam zinu noslēpumu, kā cilvēks var būt jauns visa mūža garumā. Jauns ir iekšēji priecīgs cilvēks. Priecīgs ir cilvēks, kurš elpo ar pilnu krūti. Elpot nozīmē dzīvot. Par to domāju svētdien, kad “Gulbenes apļos” soļoju un skrēju kopā ar daudz, daudz jaunākiem un daudz, daudz vecākiem sacensību dalībniekiem. Galvenais ir līdzdalības, sevis pārvarēšana un gūtā iedvesma turpināt sportot veselībai, labam garastāvoklim.Skriešana, soļošana tomēr ir visdemokrātiskā fizisko aktivitāšu forma. Lai sāktu kaut ko darīt, vajag tikai piespiešanos, labus apavus, piemērotu apģērbu un – uz priekšu. Stadions nav obligāts. Var sportot ielās, parkā, pļavā. Katru gadu masu skriešanas pasākumi Gulbenē un novadā mums atklāj jaunus talantus. Tas tāpēc, ka šis sports ir tautā populārs. Ar prieku vēroju, kā “Gulbenes apļos” kopā ar bērniem tautas skrējiena pēdas zibēja arī dažam no vecākiem, skolotājiem. Skrēju garām vairākiem mazajiem sportistiem, kuriem bija atsējusies kurpju šņore. Vajadzētu sasiet un tad joņot tālāk! Bet – nav laika! Bērni bija pārņemti ar vēlmi neatpalikt no citiem. Nodomāju – kaut dzīves gaitā mēs nezaudētu šo dullumu! Ar gadiem sāk sāpēt mugura, kājas, pleci. Dodam sev atslodzi. Neiedomājamies, ka tāpēc jau sāp, ka kustamies par maz, ka mugurkauls vairs nesatur skeletu, jo ir liekais svars, kusls dzīvesveids, kaitīgi ieradumi. Bet nekad nav par vēlu sākt laboties. Kaut vai “Gulbenes apļos”! Redzēju, ar kādu labestību skrējējos, sevišķi jaunajā paaudzē, svētdien noraudzījās malā stāvošie. Arī pašvaldības policisti.
