Pagaidām ir tā, ka bez jebkādiem ierobežojumiem Latvijā zemi var nopirkt ikviens ārzemnieks, kurš to vēlas, lai pēc tam to vispār neapstrādātu, tāpēc es vērtēju tikai pozitīvi plānotās izmaiņas likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Tās, protams, bija un ir vajadzīgas, tikai diemžēl tagad šīs izmaiņas vairs nav tādas, kādas tās gribēja zemnieki. Tagad uzsvari ir likti uz mazliet kaut ko citu. Mūsu vēlme bija, lai zemes pircējam būtu lauksaimnieka izglītība, zemi ļautu iegādāties tikai tiem, kas to izmanto lauksaimnieciskajai ražošanai, kā arī lai pirmpirkuma tiesības būtu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem – nomniekiem. Tagad izskatās, ka šīs lauksaimnieku vēlmes saistībā ar pirmpirkumu noteikumos tomēr laikam nebūs. Man gribas, lai visi laukos strādātu legāli un arī maksātu visus nodokļus. Diemžēl tagad jau runā arī par lauksaimniecības zemes maksimālo platības ierobežojumu. To es nesaprotu. Uzstādījums ir tāds, ka lielie zemnieki zemes jau ir sagrābušies pietiekami, ka tādā gadījumā, ja ļaus zemi pirkt lielajiem zemniekiem, tad savukārt mazie nevarēs nopirkt. Uzskatu, ka šīs izmaiņas tomēr īsti nestrādās, jo lauksaimniecībā izmantojamo zemi vienmēr nopirks tas, kuram ir nauda. Šobrīd lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistās cilvēki, kuri pirms tam ir nodarbojušies ar pavisam citu biznesu. Visur citur pasaulē, kur grib atbalstīt jaunās zemnieku saimniecības, palīdz kredītlīnijas. Ja gribam, lai arī Latvijā attīstītos lauksaimniecība, tad ir jābūt šīm kredītlīnijām un naudas resursiem, nevis kaut kas jāierobežo. Sākumā bija paredzēts, ka viena īpašnieka īpašumā nevarēs nonākt vairāk kā divi tūkstoši hektāru zemes. Ļoti ceru, ka tā arī būs, lai gan domas jau sākušas dalīties. Puse Saeimas deputātu grib šos divus tūkstošus, puse – vēl lielāku ierobežojumu – tikai piecsimt hektāru. Manā uztverē tā nav korekta rīcība. Manu saimniecību pagaidām īpaši neskar ne viens cipars, ne otrs, lai gan šobrīd apstrādāju lielākas platības. Bet, ja nevarēšu izpirkt tās platības, ko šobrīd nomāju, var būt visādi, jo nomātās zemes īpašniekam neviens nevar aizliegt pārdot īpašumu tad, kad viņš to vēlas. Es, piemēram, šobrīd apstrādāju 600 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo platību. Nedaudz vairāk par pusi no minētās platības ir mans īpašums.
Malda Ilgaža
