Maija nogale un jūnija sākums skolas bērniem ik gadu aizrit priecīgās gaidās. Tiek izliktas atzīmes, izsniegtas liecības un tad var doties saulainajā vasaras brīvlaikā. Vienīgi devītie un divpadsmitie šo laiku gaida ar nedaudz citādākām sajūtām. Viņiem priekšā vēl eksāmeni, neziņa un satraukums. Atceros sevi šajā laikā, un mani pārņem mazliet nostalģiskas atmiņas par saviem skolas gadiem. Tobrīd skolotāju, vecāku un citu pieaugušo teiktais, ka skolas laiks ir labākais laiks dzīvē, šķita pilnīga aplamība un it nemaz negribējās ticēt, ka arī es reiz teikšu – es ilgojos pēc skolas. Toreiz šķita, kaut ātrāk šis laiks būtu garām un varētu spert nākamo soli pretī lielajai dzīvei. Bet tagad ir pavisam citādāk! Ja vien tas būtu iespējams, es labprāt pagrieztu laika ratu atpakaļ, lai vēlreiz atgrieztos savos skolas gados. Lai mācītos, apgūtu zināšanas, lai izmantotu visas piedāvātās iespējas un bezrūpīgi baudītu bērnību! Domāju, man piekritīs neviens vien! Tāpēc ikvienam skolēnam gribas teikt – izbaudiet šo laiku! Bet, protams, kā ir teicis Herberts Velss, “mums katram ir sava laika mašīna, atpakaļ sauc atmiņas, uz priekšu – sapņi”! Atgriezušies un pakavējušies skaistās atmiņās par reiz bijušo, bet nu jau aizgājušo laiku, mēs tomēr apzināmies, ka ir jādodas uz priekšu, jāiet katram savs ceļš, jāizdara sava izvēle, kas noteikti būs atkarīga tikai un vienīgi no katra paša, jāizvirza arvien jauni mērķi un sapņi un jācenšas darīt viss iespējamais, lai tuvākā vai tālākā nākotnē tos izdotos piepildīt.
