Lejasciema vidusskolas sākumskolas skolotāja Elita Jermakova šogad darbu uzsākusi ar Liepājas pedagoģiskajā akadēmijā iegūtu augstāko izglītību.
Lejasciema vidusskolas sākumskolas skolotāja Elita Jermakova šogad darbu uzsākusi ar Liepājas pedagoģiskajā akadēmijā iegūtu augstāko izglītību. Pati smej, ka līdz šim nostrādātie gadi ir bijuši daudz vērtīgāki nekā iegūtais dokuments, jo bērnus var saprast tikai ar viņiem strādājot, nevis sēžot lekcijās.
“Pati esmu beigusi Lejasciema vidusskolu. 19 gados iestājos Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā, jo tikai tur toreiz sagatavoja šādus speciālistus. Studiju laikā bijuši pārtraukumi, bet šajā vasarā to absolvēju. Darbs ar mazajiem bērniem attaisno liktās cerības un iedomātos sapņus par skolotāja profesiju. Es viņiem esmu kā mamma. Arī tagad, strādājot ar 3. klases skolēniem, reizēm viņi pārsakās un nosauc mani par mammu. Jauki,” saka skolotāja Elita, kas ir arī mamma divām meitām.
Nesūdzas par darbu
Viņa ir priecīga, ka jāstrādā ar 1. līdz 4. klašu skolēniem. Tie nepieviļ, ir atsaucīgi, un blēņas, ja arī tādas gadās, ir tik bērnišķīgas, par kurām nevar dusmoties. Lielāko klašu skolēni pedagogam gan var izdarīt ne vienu vien nepatīkamu brīdi, sāpinot un aizskarot ar vārdiem. “Iespējams, ka man vienkārši gadījušies labi bērni, lai es ar prieku strādātu un nesūdzētos par darbu. Katra diena ir citādāka. Reizēm viņi ir tik aktīvi, ka es netieku līdzi, tad ir jāpiebremzē. Man vienmēr ir paticis, ka viņi, pat mazi būdami, var izteikt savu viedokli, kas līdzvērtīgs gudra un pieauguša cilvēka viedoklim. Klasē bija puika, kas reizēm citiem mēdza darīt pāri. Kad audzināšanas stundā pārējie klasesbiedri pārrunāja, kāpēc zēns tā dara, kāds puisītis ieminējās, ka varbūt agresīvais zēns dzīvē neko citu nav redzējis. Es biju pārsteigta, ka 2. klases bērns tā secina,” saka E.Jermakova.
Vārdadienā saņem lielāko pārsteigumu
Skolotāja Elita 18. septembrī svinēja vārdadienu un tieši skolā no bērniem saņēmusi vislielāko svētku dienas pārsteigumu. Klases audzēkņi bija iemācījušies dziesmu un skolotājai, ienākot uz stundu, korī to dziedājuši un dāvājuši rudens ziedus.
“Par skolotāju, manuprāt, strādā tāds cilvēks, kas sirdī jūt aicinājumu šim darbam. Ar varu nevienu nevar piespiest iemīlēt bērnus. Es nezinu, ko es vēl varētu darīt bez šā darba. Reizēm esmu iedomājusies, ka samazinās bērnu skaits un, iespējams, pienāks laiks, kad skolotāju būs par daudz. Būtu grūti izvēlēties citu profesiju. Es vienmēr esmu centusies smaidīt, un bērni ar to pašu ir atbildējuši. Skolotājs nevar būt bubulis, uz kura stundām audzēkņi nāk ar bailēm,” secina E.Jermakova.
Patīk reizēm justies kā skolniecei
Viņa priecājas par Skolotāju dienas svinībām, kas skolā esot gaidītas. Ne tikai pedagogu, bet arī bērnu gaidītas. “Šajā dienā reizēm skolotāji ar skolēniem mainās lomām. Ir tik patīkami reizēm apsēsties klasē un ļauties, lai skolēns izsauc un tirdī par dažādām lietām. Un ir tik cilvēciski, ja uzdotajam jautājumam nezini atbildi. Tāda ir dzīve. Skolotājs arī var kļūdīties,” atzīst E.Jermakova un piebilst, ka skolotāja izdarītās kļūdas nepiedod. Kaut vai balss pacelšanu un piecu minūšu nokavēšanu.
E. Jermakova 1. līdz 4. klašu skolēniem māca arī tūrisma sportu. Viņas audzinātos bērnus kolēģi slavē par patstāvību un izdarību.
