Beidzot arī jūsu rokās nonāk pirms gadiem četriem tapušais stāsts “Mājas savai sirdij”, domāju, pavisam drīz pamanīsiet, ka par mūsu mīļo rajonu vien jau tas ir.
Beidzot arī jūsu rokās nonāk pirms gadiem četriem tapušais stāsts “Mājas savai sirdij”, domāju, pavisam drīz pamanīsiet, ka par mūsu mīļo rajonu vien jau tas ir. Tomēr būtu aplam mēģināt, kā tautā saka, ar pirkstu vilkt līdzi un meklēt, kuras no pazīstamām vai mazāk pazīstamām personībām esmu analizējusi. Protams, nevar uzrakstīt stāstu, pilnībā izolējoties no vides, kurā dzīvo. Tad jau būtu jāraksta par neko, un diezin vai Jūs, cienījamie lasītāji, to vēlētos baudīt. No otras puses, būtu arī visai apgrūtinoši atspoguļot kādu personību vai parādību dokumentāli precīzi. Tad dažam labam varētu sākt likties, ka tas ir nevis stāsts, bet hronika, atskaite vai zinātniski pamatots apcerējums. Un arī man pašai būtu garlaicīgi kādā “līst iekšā” tik ļoti dziļi. Daudz interesantāk ir fantazēt, ļaujot tēliem dzīvot pašiem savu dzīvi, un tieši tā arī tapa šis stāsts. Ar to man gribējās dāvināt jums, cienījamie lasītāji, kaut ko vieglu un aizraujošu, kas tomēr arī palīdz katram labāk izprast pašam sevi. Šajā darbā nav “slikto” un “labo”, ir tikai cilvēki, kuri katrs citādi meklē savu ceļu dzīvē. Un vai tas nav tieši tāpat kā mūsu “īstajā”, “lielajā” dzīvē?
Mīlestībā – Daiga
