Es guļu zālē brīvs līdz bezgalībai. Dzied vēji tālē, smilgas vasarai māj.
Es guļu zālē
brīvs līdz bezgalībai.
Dzied vēji tālē,
smilgas vasarai māj.
Mākoņlaivas
sniegbaltas slīd,
un pieneņpūkas
kā zvaigznes krīt.
Es guļu zālē,
zilgmē lūkodamies,
kā sapnī noburts,
smaržās apmaldījies.
Brīnumainas
noskaņas klīst,
starp krist un lidot
es ierakstīts.
Līdz bezgalībai brīvs
es grimstu debesīs
kā saules atvarā.
Labi tā!
