Šobrīd Augulienas muižas kompleksā ēku atjaunošana uz laiku pārtraukta līdz nākamajam gadam, toties daudz darba ieguldīts muižas kompleksa apkārtnes sakopšanā un ainavas veidošanā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir ezers.
Šobrīd Augulienas muižas kompleksā ēku atjaunošana uz laiku pārtraukta līdz nākamajam gadam, toties daudz darba ieguldīts muižas kompleksa apkārtnes sakopšanā un ainavas veidošanā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir ezers.
Muižas kompleksa pārvaldnieks Andris Šteinbergs stāsta, ka šim darbam tiks piesaistīts dārznieks no Gulbenes, ar kuru jau ir sāktas sarunas. Stādu audzētavās jau ir iegādāti košumkrūmi, kā arī ābeles, bumbieres un ķirši, kas tiks stādīti nākamajā pavasarī.
“Esam ierīkojuši divus dīķus. Pie dīķa, kas atrodas ēku kompleksa centrā, ierīkosim rotaļlaukumu bērniem un sporta laukumu ar mākslīgo segumu. Savukārt pie dīķa, kas atrodas piekalnē uz ezera pusi, tiks izbūvēta laipa, pa kuru būs iespējams nokļūt nelielā vasaras lapenē. Pie dīķa plānots stādīt sēru vītolus, gobas un citus augus, kas palīdzēs radīt romantisku noskaņu,” stāsta A.Šteinbergs.
Liels darba apjoms paveikts, izkopjot ezermalu. Šā darba veikšanai piesaistīti strādnieki ne tikai no Beļavas pagasta, bet arī no Stāmerienas un Gulbenes. Lai perspektīvā veidotos zālājs, ko būtu iespējams ērti kopt un pļaut, ir izcirsti krūmi, tad ezera piekraste aparta, lai atbrīvotos no apauguma saknēm. Apkārtnes labiekārtošana jāveic 17 hektāros, jo ir apvienoti divi zemes īpašumi, no tiem pieci hektāri ir tikai muižas īpašums. Diemžēl muižas saimniekiem nav liecības, kā te izskatījies muižas laikā, jo viss pārāk aizaudzis. Saglabājusies ir tikai neliela daļa veco, simtgadīgo koku.
“Pavasarī ar Lejasciema pagasta traktoristu palīdzību izrāvām arī lielos celmus. Teritoriju, kas gar ezera malu stiepjas gandrīz kilometra garumā, nolīdzināsim un tur iesēsim zāli. Esam vienojušies ar Valkas meliorācijas speciālistiem, ka viņi mums palīdzēs pašu ezera malu attīrīt no dūņām, niedrēm un citām ūdenszālēm, lai var ērti piekļūt ūdenim un pastaigāties gar tā malu. Tā, kā bija barona laikos, protams, te nebūs. Man vietējie stāstīja, ka gar pašu ezeru esot bijis pat ceļš. Kamēr mums izdosies visu paveikt tā, kā iecerēts, paies ne viens vien gads. Arī izdevumi būs ievērojami,” stāsta pārvaldnieks. Viņš piebilst, ka tiks piedāvātas arī dažādas ūdens atrakcijas, iespēja vizināties ne tikai ar airu laivu, bet arī burāt. Varēs arī makšķerēt, lai gan ar īpaši lieliem zivju lomiem ezers nepārsteidzot.
“Ezerā vajadzētu ielaist zivis, bet ūdenskrātuve ir publiska, tāpēc nav jēgas mums to darīt, jo makšķerēt brauc no visa rajona,” secina A.Šteinbergs.
Šobrīd pilnībā gatavas ir trīs kompleksa ēkas. Divas ir paredzētas viesu izmitināšanai, trešajā atrodas neliela zāle, pirts, kurtuve un citas tehniskās telpas. Atjaunošanu gaida arī bijušā staļļa ēka, kurā atradīsies baseins un dažādas saimniecības telpas. Nepieciešamo dokumentāciju un citu, lai sāktu atjaunošanas darbus, izdosies nokārtot šogad, bet pilij vēl nāksies pagaidīt, jo tās atjaunošanai nepieciešami lieli līdzekļi.
“Pils ir kultūrvēstures piemineklis, tāpēc tās nojaukšana līdz pamatiem nav atļauta. Ēka jāatjauno tās sākotnējā izskatā. Diemžēl laikā, kamēr muižas komplekss bija pamests, viss tika izlauzts. Pat jumtam gabals noņemts,” saka A.Šteinbergs. Pārvaldnieks norāda uz vēl kādas ēkas mūriem, kur kopsaimniecības laikā atradusies smēde. Ēku iecerēts atjaunot, lai tā veiktu garāžas funkcijas, piemēram, varētu novietot traktoru, malku un citu.
Augulienas muižas kompleksa atjaunošanai ir izmantoti līdzekļi no Eiropas struktūrfondiem, top dažādi projekti, ieguldīta arī īpašnieku nauda.
1999.gadā Augulienas muižu iegādājās rīdzinieki Guna un Jānis Sprinovski.
