Stāmerienas pagastā atrodas SIA “Lāčplēši – Moto” autoapkopes centrs, kura apkārtnes sakoptība un izveide patīkami pārsteidz ne tikai pagasta iedzīvotājus, bet ikvienu, kas izmanto centra pakalpojumus.
Stāmerienas pagastā atrodas SIA “Lāčplēši – Moto” autoapkopes centrs, kura apkārtnes sakoptība un izveide patīkami pārsteidz ne tikai pagasta iedzīvotājus, bet ikvienu, kas izmanto centra pakalpojumus. Par to rūpējas Ailita Brezinska.
“Iecere par nelielas atpūtas vietas izveidi ir sena, bet īstenojās tikai šajā pavasarī, jo ievērojām, ka uz autoapkopes centru vīriem līdz atbrauc arī kundzes, bet viņām nav kur palikt. Tas mudināja ķerties pie darba,” stāsta Ailita Brezinska.
Saņem atzinību
Pie autoapkopes centra mākslīgi izveidots neliels pusotru metru dziļš baseins, kurā zied piecu krāsu ūdensrozes, ierīkotas puķu dobes, kas pārsteidz ar dažādiem ziediem un retāk sastopamiem augiem. Ar šķeldu nosegtā laukumā vieta rasta mūžzaļajiem skujeņiem, bet koka mucas greznojas ar nokarenajām petūnijām. Nelielajā zālienā izvietots arī galds un soli, kas darināti no pamatīgiem koka bluķiem.
“Par veikumu esmu saņēmusi atzinību no dažādiem cilvēkiem. Tas dod gandarījumu un apziņu, ka darbs nav bijis velts. Dārzu nekad nevērtē pirmajā gadā, bet ļauj, lai viss sazied un ieaug. Te viss vēl nav iespēts, tāpēc labiekārtošanu turpināšu arī nākamgad,” stāsta A.Brezinska.
Viņa iecerējusi papildus vēl izveidot jaunas dobes, kā arī ierīkot puķu kastes, lai tās greznotu sētu, kas ierobežos autoapkopes centra teritoriju. Tiks noformēts arī varenais akmens pie vārtiem.
Sapņu augs
A.Brezinska nolēmusi dažādot puķu un augu klāstu, tos stādot tā, lai tie ziedētu pakāpeniski viens aiz otra. Daudzus augus A.Brezinska šopavasar iestādījusi pirmo reizi, tāpēc tagad vēros, kā tie iesakņojas, kā pārziemos. Viņa ar mīlestību izturas pret visiem augiem, jo uzskata, ka augi to jūt.
“Uzzināju, ka arī petūnijas iespējams saglabāt līdz nākamajam pavasarim, tāpēc pa ziemu tās novietošu pagrabā, laistīšu, tad redzēs, kā būs. Līdzīgi rīkošos ar citiem augiem,” stāsta A.Brezinska. Viņa lepojas, ka beidzot puķu dobē ar koši sarkaniem ziediem, kas atgādina mazliet īrisa, mazliet gladiolas ziedu, pirmo gadu zied kannas, kas līdz šim bijis viņas sapņu augs. Baseinā iepaticies arī ūdens hiacintei. Sākotnēji Ailita iegādājusies trīs stādus, bet augs tik strauji vairojas, ka drīz vien ūdenskrātuve kļūs par mazu.
Ģimenes veikums
“Iegādājos trīs stādus, bet pavasarī tos jau varēšu sadalīt. Man piemīt lieluma mānija. Ja kaut ko varu sadalīt, to arī daru, tādējādi pavairojot augu klāstu, jo ikviens stāds maksā naudu,” saka Ailita. Viņa priecājas, ka palīgā nāk arī meita, kam uzticēta dobju ravēšana, un dēls, kas gādā par zāliena pļaušanu, jo kopīgs ģimenes veikums ir arī kopīgs prieks. A.Brezinska apņēmusies rudenī savākt iespējami vairāk puķu sēklu, lai ietaupītu līdzekļus un par tiem iegādātos atkal jaunus augus.
Ailita stāsta, ka viens otrs izbrīnīts jautājis, vai neesot nekā cita ko darīt, kā pa dobēm rušināties, tā atklājot pats savu neziņu, ka apkārtnes sakopšana, puķu dobju izveide, to ravēšana un laistīšana arī ir darbietilpīgs process.
