Lejasciemietis Lauris Krēsliņš, kurš vārdadienu svinēja vakar, pats sev un visiem pārējiem 3512 vārdabrāļiem un arī visiem pārējiem cilvēkiem novēl vienmēr saglabāt dzīvesprieku, jo no tā ir atkarīga veselība un veiksme it visā.
Personvārdu pētnieks Gunars Treimanis par Lauri saka, ka “viņa smadzenes ir kā viegli pieejama atmiņu un fantāziju glabātava.” “To viņš ir teicis tieši par mani, jo es bērnībā ļoti daudz lasīju. Bibliotēkā nebija tādas bērnu grāmatas, ko nebiju izlasījis. Lasīju un fantazēju. Arī tagad mēdzu fantazēt un sapņot,” saka Lauris, neatklājot, kurp aizved viņa fantāzijas un sapņu ceļi.
Vajadzētu būt prasīgākam
“Lauris ir labsirdīgs, taču dažkārt viņam pietrūkst rakstura stingrības”, raksta G.Treimanis. “Perfekti pateikts, jo man tiešām pietrūkst stingrības, lai vadītu kolektīvu, jo esmu mednieku kluba “Lejasciems” vadītājs, kurā ir 40 cilvēki. Man jau visu gribas nokārtot mierīgi, ar humoru, bet ikdiena cilvēkus ir novedusi tik tālu, ka vīri nemaz neielaižas mīkstām sarunām, bet uzreiz sit dūri galdā,” vērtē Lauris. Viņš uzskata, ka ikviena cilvēka labsirdība izpaužas viņa draugu skaitā. “Tā sakot,dzelžainu draugu nav daudz, bet draugu un paziņu, kuri mani pazīst, tiešām pietiek.”
Laukos “izvelk” vaļasprieks
“Mani domubiedri ir Dūres gala mednieki, ar kuriem daudz laika pavadu kopā, jo mūs vieno kopīgs vaļasprieks – medības. Varam lepoties, jo esam nošāvuši piecus vilkus, starp kuriem trīs krita no manas lodes, staltbriežu bulli, alni, meža cūkas uz gaidi, stirnas,” lepojas Lauris. Viņš domā, ka vienīgais, kas šodien cilvēku laukos “izvelk”, palīdz izdzīvot, sapņot un pēc kaut kā tiekties, ir viņa vaļasprieks. “Uzskatu, nevar būt tā, ka cilvēkiem ir tikai astoņas darba stundas un māja. Tāpēc jau viens audzē puķes, otrs makšķerē, es dodos medībās,” prāto Lauris.
Sauc par “zvaigžņu puisēnu”
“Lauri nemitīgi aicina kāda balss, kas nav no viņa pasaules,” raksta G.Treimanis. Šo raksturojumu izdzirdot, Lauris smejas un piebilst, ka laikam jau tāpēc lejasciemietis Jānis Naglis, kurš arī ir azartisks mednieks, saucot viņu par “zvaigžņu puisēnu”. Savam vārdam Lauris velk paralēles ar Skandināvu tautām un neļaujas tā izvērtējumam. Ja vecāki savulaik dēlam tādu izraudzījušies, tad jāņem par labu.
