Šonedēļ lācis vai pat vairāki lāči viesojušies Lejasciema pusē un pamatīgi izpostījuši vairākas bišu dravas, kuras atrodas dažu kilometru attālumā cita no citas.
Lejasciemietis Gunārs Lapkašs ved “Dzirksteli” uz savu dravu, lai parādītu, ko lācis paveicis. Par to, ka tur patiešām viesojies lācis, tagad liecina atstātās pēdas un ilkņu nospiedumi. Viņš stāsta, ka lācis viņa dravā esot bijis pirmo reizi, caunas gan ne reizi vien ir grauzušas bišu stropus. Savukārt lācis ir pamatīgi pastrādājis un izpostījis spēcīgākās bišu saimes. Ķepainis ir izlauzis sētu, vairāki stropi ir izsvaidīti, dažus no tiem ir centies pat vilkt prom. “Lai arī naglas nebiju žēlojis, taču lāča spēks ir milzīgs. Visu nopostījis. Bites gājušas bojā. Nav nevienas dzīvas dvēselītes,” saka bitenieks, kurš šaubās, vai lācis ir bijis viens. Viņš domā, ka posta darbus paveikuši vairāki lāči.
Tā kā Latvijā lāčus medīt ir aizliegts, G.Lapkašs uzskata, ka par lāču nedarbiem ir jārunā un “jāceļ tie gaismā”. “Lai tos kādreiz varētu medīt, viņu nodarītajai skādei jābūt dokumentētai, tad varbūt valdība lems, kā būt tālāk ar šo zvēru,” saka G.Lapkašs.
Lāču kļūst vairāk
Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš stāsta, ka lāču pie mums kļūst arvien vairāk. Lācis pavisam nesen ir bijis arī Kalnienā un Zeltiņos, kur arī izpostījis dravas. Viņš spriež, ka tas varētu būt viens un tas pats lācis, kas nodara postījumus. “Lācis nav medījamais dzīvnieks. Ja gribam, lai lāči pie mums dzīvo, tad ir jāatrod mehānisms, kā kompensēt cilvēkiem zaudējumus. Ar parastu elektrisko ganu ap dravu lācim nebūs līdzēts. Un, ja grib aizsargāt no lāča dravu, tad var aizbraukt uz Līgatni un apskatīties, kāds izskatās voljērs. Bet to tak neviens nebūvēs!” saka L.Kļaviņš.
Var pretendēt uz kompensācijām
Latvijas Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Krevics, kurš arī zina par lāča nedarbiem, stāsta, ka zaudējumi biteniekiem ir lieli. Pašlaik likumdošana nosaka, ka zaudējumu apmēru brauc un izvērtē speciālisti no Dabas aizsardzības pārvaldes. Kompensācija pēc pašreizējiem likumiem pienākas tikai tad, ja zaudējumu apmērs pārsniedz minimālo mēnešalgu; lai iegūtu šo postījumu apmēru, lācim ir jāiznīcina deviņi bišu stropi, tad biškopis var pretendēt uz kompensāciju. Taču skaidrs, ka cilvēkam arī trīs, četri stropi ir zaudējumi.
“Esmu sazinājies ar pārstāvi no Dabas aizsardzības pārvaldes, kurš apseko saimniecības un redz izdarītos postījumus. Viņš man apstiprināja informāciju, ka vērsīsies ar priekšlikumu grozīt likumdošanu, lai kompensāciju varētu saņemt arī tie bitenieki, kuriem postījumi ir mazāki,” stāsta R.Krevics, kurš, sazinoties ar Alūksnes nodaļas vadītāju, uzzinājis, ka arī tur lācis ir izpostījis deviņus bišu stropus, kā arī Valkā ir izpostīta drava. “Lācis vai vairāki lāči ir uzdarbojušies šajā reģionā,” rezumē R.Krevics un piebilst, ka iepriekšējo gadu laikā mūsu novadā ziņu par tādiem lāča izdarītajiem postījumiem viņam neesot. “Katru gadu, protams, lāči ir manīti, arī pēdas piefiksētas, bet tas arī ir bijis viss,” saka R.Krevics.
