Mācību gads ir beidzies, un lielākajai daļai, izņemot 9. un 12.klašu skolēnus, sāksies garās vasaras brīvdienas. Lai arī par drošības pasākumiem, gan atrodoties un pārvietojoties pa ielām, gan rotaļājoties un nodarbojoties ar sportiskām aktivitātēm, gan arī dodoties atpūsties pie ūdens, tiek neskaitāmas reizes pārrunāts skolā un mājās, kā arī atgādināts plašsaziņas līdzekļos, un bērni atzīst, ka teorētiski viņi to visu, protams, ļoti labi zina, taču ne vienmēr šīs zināšanas tiek ņemtas vērā. Daudzkārt par visu iepriekš mācīto un teikto tiek arī vienkārši aizmirsts, jo prātā tobrīd taču ir pavisam citas domas, jautrība, nerātnības. Un, ja vēl klāt nav pieaugušo, kas visu laiku atgādina – nedari tā un šitā, tad par to it nemaz netiek domāts. Dienesti atzīst, ka tieši vasarā tiek konstatēts lielākais bērnu traumatisms. Protams, no visiem negadījumiem izvairīties nekad neizdosies, taču jācenšas darīt viss iespējamais, lai to skaitu pēc iespējas samazinātu un tie nebūtu ar nepatīkamām sekām, lai vasaras brīvlaiks nepārvērstos par nepatīkamām atmiņām un nenāktos nožēlot kādu pārgalvīgu izklaidi, bez kuras varēja arī iztikt. Tieši tādēļ pašiem bērniem, protams, ir vairāk jāpiedomā pie tā, ko un kā viņi dara, jācenšas atrast tādas nodarbes, kas nekaitē veselībai un drošībai, bet vecākiem vēlreiz un vēlreiz jāatgādina par drošību. Protams, arī citiem cilvēkiem, redzot kādas pārgalvīgas izdarības, nevajag palikt vienaldzīgiem un vienkārši noraudzīties, bet gan censties novērst tās.
