Lēnām tuvojas Ziemassvētki. Balts un skaists laiks. Laiks, kad ikviens domā arī par dāvanu sagatavošanu saviem mīļajiem cilvēkiem, varbūt arī draugiem un kolēģiem.
Man vienmēr ir paticis šis laiks, ir paticis izdomāt, ko kuram dāvināt, paticis sameklēt kāroto dāvanu, iesaiņot to un gaidīt brīdi, kad varēšu pasniegt šo dāvanu. Taču šogad viss ir nedaudz citādāk. Valdība ar savu ekonomikas stabilizācijas plānu, lielā aizņēmuma ņemšanu un norādēm par tēriņu samazināšanu šo prieku ir pilnībā nogremdējusi. Protams, noteikti varu apgalvot, ka tāpat dāvaniņas mēģināšu sarūpēt. Kaut vai tās būs nelielas, taču savus tuviniekus centīšos iepriecināt.
Domājot par svētkiem, kas tuvojas, un dāvanu pirkšanu, atcerējos daudzbērnu ģimeni, pie kuras nesen ciemojos. Šiem cilvēkiem jau tāpat finansiāli klājas ļoti grūti un būs droši vien vēl grūtāk, tomēr viņos nav zudis optimisms. Arī bērni šajā lielajā ģimenē ir tik pieticīgi. Gaidot svētkus, mammai viņi ir pavēstījuši, ka dāvanas viņiem šogad uz Ziemassvētkiem nevajag, viņi tikai grib, lai mamma sarūpē kaut ko garšīgu. Tā, lai būtu priecīgi un rastos svētku sajūta…
Dāvanas izmēram un cenai nav nozīmes, galvenais, lai tā būtu no sirds, galvenais, lai mēs būtu kopā ar saviem mīļajiem cilvēkiem un spētu to novērtēt. Latviešu tauta taču ir piedzīvojusi dažādus laikus, taču izdzīvojusi. Arī šobrīd mūsu valstij ir pienākuši grūti laiki, taču nevajag pesimistiski nolaist rokas, jādzīvo ir tālāk un jācīnās!
