Lai gan ikviens šoferis apzinās, ka ziemas sākumā aizvien ir jābūt ļoti piesardzīgam un no jauna jāpierod braukt pa slidenu virsmu, kā arī laikus jāsagatavo savs auto braukšanai ziemā.
Lai gan ikviens šoferis apzinās, ka ziemas sākumā aizvien ir jābūt ļoti piesardzīgam un no jauna jāpierod braukt pa slidenu virsmu, kā arī laikus jāsagatavo savs auto braukšanai ziemā, tāpat kā ik gadu pirmais sniegs un slidenie ceļi sagādā raizes ne vienam vien arī pieredzējušam autovadītājam, nemaz nerunājot par jaunajiem šoferīšiem.
Taču arī pēc pirmās paslidināšanās pa apledojušajiem ceļiem daudzi autovadītāji joprojām turpina braukt ar vasaras riepām. Izrādās, ka vasaras riepas savu elastību un saķeres īpašības sāk zaudēt jau plus 5 grādos. Uzliekot ziemas riepas, darīsiet savu braukšanu drošāku, taču jāatceras arī par daudziem citiem priekšnoteikumiem, kas ļaus izvairīties no nepatīkamiem atgadījumiem ziemā. Var tikai piekrist grāmatas “Drošs ātrums” autoram Sobeslavam Zasadam, ka “ziema ir visbargākais eksaminētājs braukšanas plūdenuma, vienmērības un arī elegances pārbaudei”.
Par drošu braukšanu ziemā uz sarunu aicinājām SIA “Gulbenes autoapmācības centrs” direktoru Imantu Zvirgzdiņu, SIA “Auto – moto” direktoru Vilhelmu Sniedzānu un riepu servisa īpašnieku Alvi Līberu.
Ziemas skola ir
daudz vērtīgāka
I.Zvirgzdiņš: – Autoskolā strādājot, esmu novērojis, ka gan ziemā, gan vasarā paiet aptuveni vienāds laiks, līdz cilvēks iemācās braukt. Kursanti diezgan ātri pierod pie ziemas slidenuma, turklāt es uzskatu, ka ziemas skola ir daudz vērtīgāka.
Ziema visiem liek braukt lēnāk, jo apstāšanās ceļš ir daudz garāks. Apledojumā tas palielinās pat līdz desmit reizēm. Braucot ir jābūt daudz uzmanīgākiem un rūpīgi jāvēro situācijas. Pašiem vien jāsargās, ziema prasa būt apdomīgākiem un mēģināt paredzēt situācijas uz priekšu. Tiklīdz uzsnieg sniegs, tā savā braukšanas stilā ir jāievieš krasas izmaiņas.
Obligāti ir jāpadomā arī par ziemas riepām. Kādreiz, kad bija “žiguļu” laikmets un nebija ziemas riepu, dažreiz pat pieredzējušiem autovadītājiem ar slapju muguru bija jābalansē pa slidenajiem ceļiem, bet tagad ir nopērkamas ļoti labas ziemas riepas, ar tām uz ceļa varēs justies drošāk. Uz riepām īpaši ekonomēt nevajadzētu. Kādreiz, gribot ietaupīt, var pazaudēt daudz vairāk.
Šķēpi tiek lauzti par to, kādas riepas labāk izvēlēties, taču atzinums ir viens – ja ir jābrauc pa lauku ceļiem, radžotās riepas būs labākas, ja jābrauc pilsētas apstākļos, radzes nav tik nepieciešamas, turklāt šobrīd bezradžu riepas tiek ražotas tik labas, ka tās neko daudz neatpaliek no radžotajām riepām, varbūt vienīgi pa ledu ar tām nebūs tik droši braukt.
Šobrīd daudz tiek runāts arī par drošas braukšanas skolām. Rīgā tādas ir. Tās nav sliktas, taču ziemā to pašu var izmēģināt uz kāda ezera ledus – ir vērts izmēģināt sānslīdes, iebraukt līkumā ar lielāku ātrumu un izjust, kā mašīna ir iztaisnojama.
Varētu organizēt drošas
braukšanas skolu
V.Sniedzāns: – Ir jāņem vērā, ka vairāk negadījumu notiek, pārejot no vasaras uz ziemu nekā no ziemas uz vasaru. Ikvienam autobraucējam ziemā ir jāņem vērā īsā diena, ir jāpiebremzē sava pašpārliecība un jāatceras par riepu saķeres spēku ar brauktuvi. Ziemā tas ir pavisam citādāks, tādēļ nepieciešamas atbilstošas riepas, kurām ir lielāks kaučuka sastāvs un kuras ir mīkstākas, tā vairāk pakļaujoties ziemas temperatūru svārstībām. Daudzi cilvēki mēģina dažādi lāpīties, izvēloties lietotas riepas, es to neatbalstu, jo pēc pāris gadiem, lai arī pareizi glabāta, riepa ir zaudējusi savas īpašības. Nevajadzētu arī likt dažādu protektoru riepas, uz viena tilta riteņiem ir jāliek vienādas riepas. Ir grūti paredzēt automašīnas uzvedību, ja tai būs divas radžotas un divas parastas riepas.
Ir arī jāatceras par apstāšanās ceļu. Ja brauc ar ātrumu 50 kilometri stundā, sausos laika apstākļos apstāšanās būs apmēram 40 metri, bet slapjos – 55 metri. Ja brauc ar 90 kilometriem stundā, sausā laikā apstāšanās ceļš ir 90 metri, bet slapjā – 120 metri. Pieaugot ātrumam, palielinās apstāšanās ceļš. Par šiem rādītājiem nevajag aizmirst.
Daudzi jaunieši izvēlas mācīties braukt vasarā, taču jāatceras, ka visus vasarā nevar izmācīt. Ir jāmēģina braukt arī ziemā. Kas ziemā nebrauc, zaudē savu kvalifikāciju. Ļoti noderīgi ir ļaut izmēģināt, kā mašīna uzvedas uz ledus. Cilvēks, pāris stundas pabraucis pa ledu, arī uz ceļa jutīsies daudz drošāk. Būtu jauki, ja varētu organizēt Gulbenē drošas braukšanas skolu, taču – vai būs tādi, kas vēlēsies tajā mācīties. Turklāt tas maksā diezgan dārgi. Tomēr šāda pieredze ir atbalstāma, iespējams, tad mums nebūtu jādomā par ntajiem līķiem uz ceļiem un nebūtu jārunā par sodu palielināšanu.
Un vēlreiz gribas atgādināt autovadītājiem ieskatīties Ceļu satiksmes noteikumu grāmatiņas pēdējās lappusēs.
Tādu vissezonas
riepu nav
A.Lībers: – Mani priecē, ka cilvēki pēdējā laikā nopietni ir sākuši domāt par drošību, braucot ziemā. Strādājot autoservisā, novēroju, ka pirmās tika izpirktas tieši dārgās ziemas riepas, kad to sāka aptrūkties, tad tika pirktas arī lētākas. Cena vairs nav galvenā, izvēloties riepas.
Cilvēki, kas brauc pa šosejām un pa pilsētu, izvēlas bezradžu riepas, bet lauku iedzīvotājiem cieņā tomēr vairāk ir radžotās riepas. Pārsvarā visi pērk jaunas riepas, apmēram 20 procenti izvēlas atjaunotas riepas. Ir jāatceras, ka tādu vissezonas riepu nav. Burtu salikums “M+S” ir uzrakstīts uz jebkuras ziemas riepas. Ekspluatācijas apstākļi riepām ir tik dažādi, tādēļ nav iespējams uztaisīt riepu, kas būtu vienlīdz laba gan ziemai, gan vasarai. Tā riepa, kas būs laba ziemā, vasarā ātri nodils, bet – kas būs laba vasarā, ziemā nederēs. Ļoti bieži tagad dara tā, ka uz ziemu nopērk riepas, nobrauc ziemu un pēc tam brauc arī vasarā ar tām pašām riepām, bet nākamajā sezonā pērk jaunas. Taču tas nav pareizi – ziemas riepa vasarā nav droša. Tā nepielīp pie asfalta tā, kā to dara vasaras riepa. Uzskatu, ka, nopērkot normālas ziemas un normālas vasaras riepas, ilgtermiņā cilvēks būs ieguvējs. Ar labām riepām var nobraukt vairākas sezonas.
Pagājušajā un aizpagājušajā gadā biju novērojis, ka cilvēki saviem auto riepas nomainīja jau laikus. Domāju, ka arī šogad būs līdzīgi, vēl jo vairāk tāpēc, ka ziema tik ilgi kavējās. Taču lielā riepu mainīšana sākās līdz ar pirmo sniegu, bet tas ir stipri par vēlu.
Ziemas riepas var mainīt jau oktobra vidū, tām nekas nenotiks, jo tās ir paredzētas ekspluatēt no plus 10 līdz mīnus 40 grādiem. Daudzi baidās, ka riepas nodils, jo nav sniega, taču jāņem vērā, ka mums bieži ziemā ir atkušņi, vai tādēļ vairākkārt tās ņemsim nost?
Ziemā ir jābūt uzmanīgiem un nopietni jāpiedomā, kā tu brauc. Lai cik būtu labas riepas, tikai uz tām paļauties nevar. Ir jāapzinās, ka brauc ziemā un visādi var gadīties.
