Ir sākusies skola un laiks, kad jaunieši pēc vasaras brīvdienām atkal sarosās jaunām aktivitātēm. Arī jauniešu klubs “Dēms” nesēž, rokas klēpī salicis.
Ir sākusies skola un laiks, kad jaunieši pēc vasaras brīvdienām atkal sarosās jaunām aktivitātēm. Arī jauniešu klubs “Dēms” nesēž, rokas klēpī salicis.
Ir pagājis vairāk nekā pusgads, un es devos pie deputāta, uzņēmēja, NVO darbinieka un jaunietes, lai uzzinātu viņu viedokli par jauniešu iespējam Gulbenē, par to, kas ir izdarīts un kas ir jāizdara, lai jaunietis savā pilsētā justos labi un neatstātu to, meklējot laimi lielpilsētā.
n Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis
– Kādas ir iespējas jaunietim būt sabiedriski un sociāli aktīvam Gulbenē?
– Mēs, pilsētas dome, esam atvērti un gatavi uzklausīt jauniešus. Viena saruna ar jauniešu klubu (JK) “Dēms” jau ir bijusi, bet tā arī tas palika, un vairs mēs neesam tikušies. Īstenībā mēs visi atsaucamies uz “Dēmu” un viņu iniciatīvu, ar kuras palīdzību saikne ar domi var turpināties. Manuprāt, mums ir viens neatrisināts jautājums, proti, jauniešu darbinieks, kurš pastāvīgi darbotos ar jauniem cilvēkiem, risinātu problēmas. Ir vajadzīgs cilvēks domē, pie kura jaunieši varētu vērsties, izteikt savas domas un idejas.
– Kas jaunietim ir jādara, ja viņš vēlas būt aktīvs Gulbenē?
– Jaunietis var būt aktīvs, iesaistoties JK “Dēms”. Taču, ja kādam jaunietim ir iniciatīva, var nākt arī uz domi un meklēt risinājumu. Šeit es varu minēt skeitparka piemēru. Bija jauniešu grupa, kas uzrakstīja domei vēstuli, notika pirmā tikšanās un pēc tam vēl citas tikšanās reizes, tikai jau mazākā cilvēku lokā. Runājoties esam nonākuši līdz risinājumam, tagad zinām, kādu vēlamies redzēt skeitparku, un cerams, ka to arī realizēsim.
– Kādu jūs redzat jauniešu politiku Gulbenē?
– Pavasarī mēs uzrakstījām projektu par jauniešu iniciatīvu Gulbenes pilsētā, kuru diemžēl neatbalstīja. Saskaņā ar projektu bija paredzēts izveidot vietu, kur jaunieši varētu satikties, risināt savas problēmas. Tur strādātu domes algots un finansēts cilvēks, tādējādi būtu arī saikne starp jauniešiem un pilsētas domi. Tas ļautu risināt jauniešu politiku regulāri un pastāvīgi.
Pašreiz mēs kā tādi ugunsdzēsēji uzplaiksnām, kad parādās kaut kāda problēma, jo reālas vīzijas un jauniešu politikas šobrīd mums vēl nav. Ja atgriežamies pie mūsu priekšvēlēšanu solījumiem, tad arī mūsu programmā bija iekļauts punkts – izveidot jauniešu interešu koordinācijas centru, kas rosinātu jauniešus aktīvai darbībai un sekmētu speciālistu atgriešanos pilsētā.
Manuprāt, šāds koordinācijas centrs ir vajadzīgs, jo ir daudz jautājumu, kas jārisina. Ir tādi jautājumi, kurus jaunieši jau paši ir atrisinājuši, pilsētai atliek tikai palīdzēt. Tas arī ir pareizais variants, kā darboties, proti, mēs palīdzam darīt to, ko jaunieši paši vēlas, nevis liekam darīt to, ko it kā mēs gribam, lai viņi darītu. Manuprāt, šis centrs reāli varētu tapt, un to vajadzētu atrisināt jau nākamgad, jo ilgāk gaidīt vairs nevar. Ja arī nākamgad Bērnu un ģimenes lietu ministrija izsludinās konkursu uz šādu centru, tad būs atkal jāiesniedz projekts, jo iestrādes un domas ir. Nedaudz jāuzlabo projekts un jāmēģina atkal. Ja neatbalstīs, jāspēj rast dzirdīgas ausis, tostarp arī pilsētas domē, un jārealizē tik un tā.
– Kādi konkrēti jautājumi jau tagad ir jārisina?
– Sāksim ar bērniem un to, ko mēs jau esam izdarījuši. Gulbenē ir vairāki jauni rotaļlaukumi ne tikai māju pagalmos, bet arī Gulbīšu parkā. To, sadarbojoties ar pilsētas domi, pilsētai uzdāvināja “Rotari” klubs. Es ceru, ka nākamgad tas kļūs plašāks, jo iestrādes jau ir. Jauni rotaļlaukumi ir tas, ko mēs atbalstām un turpināsim atbalstīt. Es domāju, ka realizēsim arī ideju par skeitparku. Treškārt, es ceru, ka šoziem varēsim uzlabot hokeja laukumu pilsētas stadionā. Loģiski mēs esam atkarīgi no ziemas, bet sataisīt bortus, lai varētu slidot un spēlēt hokeju, mēs varam.
Aktuāla ir jauniešu atpūta, bet tas ir jārisina, diskutējot ar pašiem jauniešiem. Bieži vien saka, ka jaunietim nav, kur atpūsties, jo vienīgā iespēja ir skolas diskotēka. Ir jārada cita iespēja, bet sākumā jāuzzina jauniešu vēlmes. Protams, vēl jāizveido jauniešu koordinācijas centrs, lai varētu risināt jauniešu politiku Gulbenē.
n Gulbenes Nevalstisko organizāciju apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Kokars
– Kādas ir iespējas jaunietim būt sabiedriski un sociāli aktīvam Gulbenē?
– Iespējas aktīvi darboties ir, tikai pašiem jauniešiem ir jāvēlas tās izmantot. Gulbenē pietiekami augstā līmenī var nodarboties ar sportu: futbolu, basketbolu, biatlonu un citiem sporta veidiem. Pie mums ir problēmas ar tehniskiem sporta veidiem, bet tam ir objektīvs cēlonis, proti, tie ir dārgi un ne katrs to var atļauties. Protams, ir jaunieši, kuri brauc motokrosos, autokrosos. Agrāk jaunieši veidoja raidījumus televīzijā. Esmu dzirdējis arī par vietējo jauniešu klubu, bet nevarēšu pateikt tā nosaukumu. Zinu, ka pirms vēlēšanām viņi bija sarosījušies, šobrīd par viņu darbību neesmu informēts. Mums ir arī skeitparks, bet reti esmu redzējis tur kādu jaunieti sportojot.
– Kāda iniciatīva jaunietim jāizrāda, lai viņam būtu, ko darīt Gulbenē?
– Vienam pašam jaunietim NVO sektorā darboties ir grūti. Sākumā aktīvajam jaunietim ir jāatrod domubiedri un jāapvienojas, jāizdomā, ko un kā viņi vēlas darīt, un tikai tad var darboties tālāk. Vienam to izdarīt ir grūti. Gandrīz visa darbība NVO sektorā balstās uz projektiem un tā gūto finansējumu. Bieži gadās, ka piešķirtā nauda nesedz visus nepieciešamos izdevumus, tāpēc ir salīdzinoši neliela naudas summa, kura jāsedz pašiem dalībniekiem, bet viņi nav gatavi ieguldīt savus līdzekļus, tāpēc rodas problēmas. Darbojoties NVO sektorā, man nācies sastapties arī ar cilvēku pasivitāti, piemēram, tiek noorganizēta kāda ekskursija, bet ir problēmas atrast pietiekami daudz cilvēku, lai būtu pilns autobuss. Būtiski atcerēties, ka šajā sektorā cilvēki darbojas brīvprātīgi, vairākums nesaņem par to naudu.
– Jūs pieminējāt jauniešu klubu “Dēms”, kā jūs vērtējat viņu darbību?
– Esmu par “Dēmu” dzirdējis. Viņi līdz šim nav vērsušies pie manis un nav izrādījuši vēlmi sadarboties, tāpēc man ir grūti izteikt savu vērtējumu par viņu darbību. Mēs esam atvērti un gatavi sadarboties ar jauniešiem.
n AS “Hansabanka” Gulbenes filiāles vadītājs Andris Vējiņš
– Kādu jūs kā uzņēmējs redzat jauniešu vietu Gulbenē?
– Manuprāt, viņus var iedalīt divās grupās: jaunieši, kuri ir beiguši augstskolu un ieguvuši augstāko izglītību, un tie, kuri vēl nav to izdarījuši, proti, vidusskolas vecuma jaunieši. Jauniem cilvēkiem ar vidējo izglītību piedāvājums ir tāds, kāds viņš ir, proti, celtniecība, tirdzniecība, kokapstrāde, dažādi pakalpojumi, palīgdarbi. Es neteiktu, ka šeit būtu liela perspektīva atrast interesantu darbu jaunietim, kuram nav konkrētas specialitātes. Jaunietim ar augstāko izglītību jāzina, ko viņš grib – ja tas ir dinamisks un aizraujošs darbs kādā privātstruktūrā vai lielākā uzņēmumā, tad Gulbenē šādu vietu ir maz. Protams, ir iespējams strādāt kādā valsts struktūrā, bet tomēr lielu iespēju šeit nav. Mazkvalificētam darbaspēkam jebkurā mazpilsētā darba iespējas ir ļoti niecīgas un par zemu atalgojumu. Cilvēkam jāsaprot, ka nākotnē tas tā arī būs. Savukārt cilvēkiem ar pabeigtu augstāko izglītību mazpilsētā bieži vien nepiedāvā tik lielu atalgojumu, kādu viņš varētu saņemt lielpilsētā, tāpēc jaunieši nepaliek mazpilsētās.
– Jūsuprāt, vai Gulbenes uzņēmumi ir pretimnākoši?
– Jā, privātuzņēmēji ir pretimnākoši. Šobrīd Gulbenē trūkst kvalificētu speciālistu, kas labi pārvaldītu vismaz vienu svešvalodu. Vairāk vai mazāk trūkst specifiskāku nozaru speciālistu, jo “ekonomists” vai “sociālo zinātņu speciālists” ir ļoti plašs jēdziens. Manuprāt, trūkst konkrētu speciālistu, piemēram, kokapstrādes jomā vai inženierzinātnēs trūkst projektu vadītāju.
– Ko jūs varat piedāvāt jaunietim ar augstāko izglītību, kurš ir atgriezies Gulbenē?
– “Hansabanka” katru gadu paplašinās personāla ziņā. Mēs katru gadu pieņemam vienu vai divus jaunus darbiniekus. Darbinieku atlase notiek saskaņā ar vispārējo konkursu, bet jebkurā gadījumā mēs būtu ļoti priecīgi, ja būtu jauni, kvalificēti speciālisti, kuri labi pārvaldītu kādu svešvalodu un būtu labi sagatavoti teorētiskajā ziņā. Praksē pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas ir interesanti, un, ja vien ir vēlme, tad darbs var būt interesants, aizraujošs un pietiekami labi atalgots.
n Gulbenes ģimnāzijas 12.klases skolniece Laima Jaunzema
– Kādas ir iespējas jaunietim būt sabiedriski un sociāli aktīvam Gulbenē?
– Skolā jaunietim ir iespēja iesaistīties korī, dejās, teātrī, sporta aktivitātēs un citos pulciņos. Ārpus skolas ir sporta skola, bet tā atkal ir jauniešiem, kurus interesē sports, ir arī orķestris. Zinu, ka ir JK “Dēms”, kurā, manuprāt, ir grūti iefiltrēties cilvēkam, kurš nav bijis kopš pašiem kluba pirmsākumiem. Savukārt jaunietim, kurš ir beidzis vidusskolu un ir palicis vai atgriezies Gulbenē, nav ko darīt. Protams, ja ļoti gribētu, tad atrastu iespējas kaut ko uzsākt, lai interesanti pavadītu brīvo laiku. Taču cilvēkam ir jābūt labi motivētam un uzņēmīgam, ir jājūt cilvēku atbalsts, tostarp pieaugušo.
– Kas, tavuprāt, ir jāizdara, lai jaunietis Gulbenē justos labāk?
– Pilsētā ir vajadzīgs skeitparks, jo ir daudz puišu, kurus tas interesē. Varētu veidot vairāk un dažādākus jauniešu klubus, tādus, kuriem būtu konkrēti mērķi, piemēram, klubs, kura pamatideja balstītos uz tūrismu vai vides aizsardzību.
– Kā pašvaldības un pilsētas uzņēmēji varētu atbalstīt jaunieti Gulbenē?
– Pašvaldības varētu palīdzēt ar informāciju, savukārt uzņēmējiem jādod iespēja mums strādāt – skolēniem vasarā un jauniešiem, kuri nemācās, regulāri.
– Tu iepriekš pieminēji JK “Dēms”, kā tu vērtē šā kluba darbību?
– Visnotaļ pozitīvi. Zinu par šo klubu no draugiem, kuri klubā ir brīvprātīgie. Pati iesaistījusies neesmu. Prieks, ka ir jaunieši, kuri zina, ko vēlas darīt, un to arī aktīvi realizē.
