Pagājušajā nedēļā Saeimas deputāti galīgajā lasījumā lēma par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, un, visticamāk, to arī izsludinās un jau ar nākamo gadu tas stāsies spēkā. Mēģināju tam pasekot līdzi un kaut cik tajā iedziļināties, bet sapratu, ka tas nav priekš manis. Taču galvenajos vilcienos būtība ir skaidra: e-veselībai būs būt, tāpat kā valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, ja vien vēlēsies saņemt tās atmaksātos medicīnas pakalpojumus un negribēsi samierināties ar tā saukto “palīdzības minimumu”, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra. Taču tas, visticamāk, tevi uzturēs pie dzīvības, bet ar nopietnu ārstēšanu būs, kā būs. Kanāla “Rīga TV24” raidījumā “Preses klubs” Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norādīja, ka, viņaprāt, nupat pieņemtais likums nestrādās, jo galvenais spiediens tiks uzlikts ģimenes ārstiem, kuriem būs jālauza galva, kā ārstēt pacientus, kuriem šī ārstēšanās nepienākas. Arī dārgā un pagaidām sarežģītā e-veselība ir ļoti lēna. Tā rada problēmas gan ārstiem, gan pacientiem, un to tiešām ir apliecinājuši cilvēki, kuri ar šiem pakalpojumiem jau ir saskārušies. Šobrīd līgumus par e-veselības lietošanu ir noslēguši apmēram 80 % Latvijas ģimenes ārstu. Un noteikti būs arī tādi, kuri izvēlēsies citu ceļu un ar datoru tā arī “nesadraudzēsies”, jo arī mūsu novadā nākamgad būs par vienu ģimenes ārstu mazāk. Tas, protams, nenozīmē, ka kādam būs jāpaliek bez ģimenes ārsta, tomēr daļai cilvēku problēmas tas var radīt, īpaši tiem, kuriem ģimenes ārsts ir nepieciešams biežāk, jo par viņu kaitēm iepriekšējais ģimenes ārsts zināja visu no A līdz Z. Ļoti iespējams, ka jaunā ārsta ārstēšanas metodes un zāles atšķirsies no iepriekšējā, un tas var radīt sarežģījumus, tāpat jārēķinās ar ilgāku vizītes laiku vismaz pirmajās reizēs. Tiesa, katram ir izvēles iespējas, pie kura no ģimenes ārstiem doties, izņemot gadījumus, kad ģimenes ārsta kabineta durvis “rotā” uzraksts “Jaunus pacientus nepieņemam”. Noteikti jau katrs atradīs sev tīkamāko ģimenes ārstu un bešā nepaliks neviens, taču visiem mums ir jārēķinās, ka labai veselības aprūpei nākotnē būs jātērē aizvien vairāk naudas un būs nepieciešamas datorzināšanas kaut vai darbnespējas lapas nosūtīšanai darba devējam.
