Raudāju un sirds sāpēja, kad nodega skaistā Cesvaines pils. Visas vecās celtnes ir neatkārtojamas. Nezinu, vai Gulbenes rajonā esošās pilis ir nodrošinātas pret ugunsnelaimēm.
Raudāju un sirds sāpēja, kad nodega skaistā Cesvaines pils. Visas vecās celtnes ir neatkārtojamas. Nezinu, vai Gulbenes rajonā esošās pilis ir nodrošinātas pret ugunsnelaimēm. Tomēr nojaušu, ka netiek darītas vienkāršas lietas, lai gan tās varētu pasargāt no ugunsnelaimes.
Apdrošināšana un ugunsdzēsēji neko nedos. To pierādīja Cesvaines pils nodegšana dažās stundās. Jārīkojas pašiem.
Pilis un nozīmīgas celtnes pasargāt no ugunsnelaimes un negadījumiem nav nemaz tik neiespējami un dārgi. Būs vasara. Nāks pērkonu laiks. Zibensnovadītāja uzstādīšana neprasīs lielus līdzekļus. Turklāt nevienā vecā celtnē jumta koka konstrukcija nav apstrādāta ar ķīmiju, kas iztur uguni. Ar superfosfātu apsmērēts koks, kaut to pusstundu dedzina ar lodlampu, nedeg. Kad dzīvoju un strādāju Rīgā, ugunsdzēsēju neprofesionalitātes dēļ nodega VEF, arī filharmonija. Katrai šādai celtnei vajadzētu ierīkot vienu elektromotoru ar ūdeni un ugunsdzēsēju šļūteni. Kamēr uguns nav izplatījusies, ar sūkņa palīdzību visvieglāk nodzēst liesmas.
Nedrīkst kurināt vecās krāsnis. Ir jāierīko jauna sistēma. Vislabāk – centrālā apkure. Protams, Gulbenē lielu ugunsgrēku nelaimē traucētu tas, ka tuvumā nav dīķu – ūdens ņemšanas vietu.
Jānis Liedskalniņš no zeltalejas