Naktī ilgi nevarēju aizmigt. No rīta, kad attapos pēc 10.janvāra pēcpusdienas pārsteiguma un apjukuma, vēlreiz ieskatījos pagasta dāvātajā jubilejas kartē, kur izlasīju: “Izsapņot vaļējām acīm visskaistāko sapni par dzīvi”.
Naktī ilgi nevarēju aizmigt. No rīta, kad attapos pēc 10.janvāra pēcpusdienas pārsteiguma un apjukuma, vēlreiz ieskatījos pagasta dāvātajā jubilejas kartē, kur izlasīju: “Izsapņot vaļējām acīm visskaistāko sapni par dzīvi. Klusējot dziedāt līdzi saulei, siltā gaisma lai visiem, arī tiem, kuriem liekas, ka saule dzisusi.”
Prātā nāk senais laiks, kad mani bērni zīmējumos attēloja dažādas saulītes – mazākas, lielākas, smaidošas un noskumušas. Vēlāk tās atdzīvojās ornamentos un Saules joslās. Prātā palikusi viena īpatnēja saulīte ar kājiņām. “Kāpēc ar kājiņām?” es prasīju mazulim. “Es gribu, lai saulīte staigātu pa zemi!” mazulis atbildēja. Biju pārsteigta un izbrīnīta par mazā bērna atbildi, kurā slēpās dziļa doma, tāpēc viņam atbildēju: “Pacieties, gan jau pienāks laiks, kad šī tava mazā saulīte tiešām staigās pa zemi – aprūpēs bēdīgos, iepriecinās noskumušos. Vajadzīgs tikai laiks, pacietība, mīlestība un iejūtība vienam pret otru.”
Gāja gari gadi… Pamazām saulīte arvien vairāk sāka ielūkoties bērnus sejās, pasmaidīja viņu dienasgrāmatās, parotaļājās dārziņā un, paslēpusies puķu dobē, sauca: “Meklē mani, tu taču zini, kur meklēt!”
Zinu gan. Tepat vien jau esi. Re, pa ceļu man pretī skrien maza meitenīte. Mati plīvo, un tik smaidīga kā maza saulīte. Jau pa gabalu sauc: “Labdien! Uz redzēšanos!”
Nāku mājās. Ak, tavu brīnumu! Skatos, jau atkal ciemos ir bijusi saulīte Mirdziņa un atstājusi labestīgās sirds un čaklo roku sarūpētu dāvaniņu.
1.septembris. Man no rīta skumīgi, ka nav neviena bērna, ko pavadīt uz Stradu pamatskolu ābeci mācīties. Un atkal notiek brīnums. Skatos, pie durvīm mani gaida daudzkrāsainu asteru pušķītis. Tās ir Ligijas “mazās saulītes”, nesot sveicienus no skolas.
Ir prieks dzīvot starp cilvēkiem, kuri krūtīs un plaukstās nes sauli. Cilvēkam nevajag daudz, lai drūmā dienā atplauktu neviltots smaids, skanētu labs vārds, iejūtība, mīlestība. Dienas kļūst saulainas. Tās ir par naudu nenopērkamas, pašu cilvēku radītas vērtības, kas rada darba pacēlumu un saskaņu ģimenē. Esmu laimīga, ka šīs vērtības ir daudzos Stradu pagasta iedzīvotājos, pagasta padomē, pamatskolā.
Stradu pamatskola ir ievērojama, no atmiņas neizdzēšama dzīves daļa – 17 gadi. Tanī līdz ar bērniem pārdzīvota otra bērnība ar tai raksturīgajiem priekiem un asarām, veiksmēm un neveiksmēm, ar gandarījumu par to, ko skolas kolektīvs darījis manu bērnu labā, jo bērni ir dzīves lielākā bagātība un laime. Uzskatu, ka bērnu laimes pirmsākumi ir viņu pirmajā skolā, skolotāju sapratnē un sniegtajās pamatzināšanās. Tāpēc vēlreiz saku paldies visiem Stradu pamatskolas skolotājiem. It sevišķi lielajā dzīves jubilejā mīļotajai skolotājai Ārijai Bulvītei, kura, nerēķinādamās ar brīvo laiku un personīgo dzīvi, gatavoja bērnus daiļlasīšanas konkursiem, zīmēšanas un latviešu valodas olimpiādēm, vadīja florisma un keramikas pulciņus. Kopā ar bērniem viņa gatavoja darbus izstādēm. Un kur vēl garās vakara stundas, labojot kļūdas latviešu valodas un sacerējumu burtnīcās.
Ja visu skolotājas veikto saliktu kopā, izveidotos Sauleskalns, no kura ne tikai mani bērni vien ir paņēmuši pa staram, jo vēl šodien, kad skolotāja dzīvo mājās savam priekam, ir bērni, kas to turpina darīt. Tāpēc skolotājai jubilejā novēlam daudz baltu ziemu, plaukstošu pavasaru, zeltainu rudeņu un ziedošu vasaru! Lai labestība un saule iet ar jums roku rokā!
Kas gan dzīvē ir vēl svarīgāks par veselību. Tāpēc vārdos neizsakāmu pateicību esam parādā feldšerītei Svetlanai par rūpēm, lai mani bērni izaugtu veseli, stipri un dzīves prasībām piemēroti cilvēki. Lai jums pašai pietiek spēka, izturības, veselības, uzmundrinošu vārdu un saulaina smaida, kas jūsu pacientam liktu cerēt!
Paldies par sarūpēto pārsteigumu manā 60 gadu jubilejā! Jānim Bokalderam par skaisto mūziku un dziesmām, Stradu pamatskolas kolektīvam par sapostajām telpām un mīļumu visiem, kas bija atnākuši godināt mūs – jubilārus.
No sirds pateicos visiem pagasta ļaudīm, kas bija kopā ar mani šos gadus, novēlot laimīgas dzīves dienas, nezaudējot ticību labajam. Lai nepagurst rokas un sirdis!
Terēzija Tišanova Stradu pagastā
