Nelielā kastītē iesēju pašas vāktās sīksamteņu sēklas. Pacietīgi gaidu jau ilgāku laiku, bet asni neparādās.
Nelielā kastītē iesēju pašas vāktās sīksamteņu sēklas. Pacietīgi gaidu jau ilgāku laiku, bet asni neparādās. Secinājums – esmu ievākusi vēl nenogatavojušās sēklas, tāpēc nolēmu ieklausīties padomus, kas jāievēro, lai viss izdotos.
– Gurķiem un ķirbjiem, sējot vecākas sēklas, veidojas vairāk sievišķo ziedu un augi mazāk cieš no dažādām vīrusslimībām.
– Ja sēklas, kam dīgstot nepieciešama gaisma, iesēj dziļāk, to dīgšana kavējas, var pazemināties dīgtspēja. Piemēram, salātu, seleriju, atsevišķu garšaugu un zālāju sēklas labāk sadīgst gaismā.
– Sēšanai iesaka izraudzīties rupjākās sēklas, jo tās ātrāk uzdīgst, bet jaunie augi ir veselīgāki un ražīgāki.
– Salātu, spinātu, sīpolu un pastinaku sēklas sāk dīgt, ja temperatūra ir ap 0 grādiem. Pupiņas, gurķi, pipari labāk dīgst, ja temperatūra ir virs plus 10 grādiem.
– Sēklu dīgšanu stimulē sarkanā, dzeltenā un baltā gaisma, bet kavē zilā.
– Gurķu, ķirbju un kabaču sēklās dīgtspēja saglabājas 6 līdz 8 gadus.
– Pupas, zirņi, cukurbietes, cīnijas dīgst arī pēc pieciem līdz septiņiem gadiem.
– Puravu, redīsu, salātu,sīpolu, tomātu sēklas dīdzību saglabā trīs līdz četrus gadus.
– Burkānu, diļļu, paprikas, pētersīļu, begoniju, atraitnīšu sēklu dīgtspēja saglabājas divus līdz trīs gadus.
