“Pēc
ilgstošām lietavām un siltuma, kas ir labvēlīgi apstākļi sēņu
augšanai, salīdzinoši agri sākusies sēņošanas sezona –
aktīvākie fanāti ar pirmajiem meža velšu lomiem dižojas
sociālajos tīklos, kā arī dalās ar sēņošanas vietām un
receptēm. Kādi drošības noteikumi jāņem vērā, sēņojot un
lietojot uzturā sēnes?” jautā lasītāja.
Atbild
farmaceits Vadims Brižaņs.
Sēnes
nevajag lasīt bez priekšzināšanām. Daudzas ir indīgas, tāpēc
nedrīkst paļauties uz instinktu cerībā, ka viss būs labi.
Daži
maldīgi uzskati
Par
drošu sēņu ēšanu sabiedrībā izstrādājušies vairāki mīti
un stereotipi, no kuriem populārākie ir, pirmkārt, ja sēni ēd
dzīvnieki vai tārpi, to droši var ēst cilvēks. Jāņem vērā,
ka daudzas dzīvas radības evolūcijas ceļā ir kļuvušas
izturīgas pret indīgām sēnēm, bet cilvēki nav to skaitā.
Otrkārt, sēnes, kas aug zem kokiem, ir droši ēdamas. Simbioze ar
kokiem nenozīmē, ka sēne nav indīga. Trešais mīts – ar mēli
var pēc garšas noteikt, vai sēne ir ēdama. Daudzas indīgas sēnes
labi garšo, bet dažas ir pietiekami indīgas, lai būtu bīstamas
pat ļoti nelielā daudzumā.
Sēņotājiem
un sēņu ēdājiem jāņem vērā vairāki padomi, lai sevi un
tuviniekus pasargātu no indīgu sēņu nonākšanas grozā un pēc
tam galdā.
1)
Izvairieties ēst sēnes ar baltām lapiņām (zem cepurītes),
svārciņiem ap kātiņu un trauciņam līdzīgu veidojumu sēnes
apakšā, no kā tā šķietami aug ārā! Ir dažas ēdamas sēnes
ar vienu vai vairākām šīm pazīmēm, taču galvenokārt tās ir
raksturīgas dažāda paveida mušmirēm.
2)
Izvairieties uzturā lietot sēnes, kuru cepurīte vai kātiņš ir
sarkans! Atkal – ne visas sarkanās sēnes ir indīgas, bet labāk
ir iztikt bez pāris ēdamajām sēnēm, nevis apēst vienu indīgu.
3)
Pirmie divi padomi neļauj identificēt visas indīgās sēnes, tikai
lielāko daļu, jo daudzas indīgas sēnes ir ļoti līdzīgas
ēdamajām. Labākais padoms ir neēst nevienu sēni, par kuras
identitāti un drošību neesat 100% pārliecināti. Ja vēlaties
sēņot, iegādājieties atbilstošu rokasgrāmatu!
Atšķirt
no bojātajām
Sēnes
ir vērtīgs dabiskos apstākļos audzis produkts, bieži tās tiek
izmantotas, lai aizvietotu gaļu un gaļas produktus. Tajās ir maz
kaloriju, tās ir bagātīgas ar olbaltumvielām un šķiedrvielām,
tajās ir daudz mikroelementu – cinks, varš, fluors, kālijs,
magnijs, dzelzs, nātrijs, sērs un hlors. A vitamīnu vairāk ir
baravikās, gailenēs, rudmiesēs, bet bērzu bekās РР1
vitamīna ir tikpat daudz kā raugā vai aknās. В1
vitamīna ziņā tās ir līdzīgas graudaugiem, bet D vitamīna ziņā
sviestam. Pētījumi liecina, ka sēnes spēcina imūnsistēmu un
pretiekaisuma iedarbības dēļ var palīdzēt astmas, artrīta un
alerģijas gadījumā.
Taču
uzturā lietot sabojājušās sēnes ir veselībai un dzīvībai
bīstami. Lai noteiktu, vai sēne ir lietojama uzturā vai, gluži
pretēji, sabojājusies un līdz ar to izmantot to ēšanai ir
bīstami, var noteikt pēc vairākām pazīmēm. Pirmkārt, uz tām
ir izveidojusies plāna plēvīte, kas padara sēnes glumas. Tas
nozīmē, ka drīz uz šādām sēnēm parādīsies pelējums, un
tādas vairs nav droši ēst pat nomazgājot.
Otrkārt,
nepatīkama smaka ir raksturīga daudziem bojātiem pārtikas
produktiem, bet sēnēm tā parasti ir amonija smarža. Bieži to ir
grūti pamanīt, jo daudzas sēnes tā ož arī svaigas. Treškārt,
sēnes kļūst tumšākas – vai nu pilnībā (parasti kātiņš),
vai plankumu veidā (parasti uz cepurītes).
Vislabāk
sēnes ir uzglabāt ledusskapī, papīra maisiņā vai dvielī. Šādi
uzglabājot, sēnēm vajadzēt būt ēdamām vismaz nedēļu.
Savukārt plastmasas iesaiņojumā tās sabojāsies daudz ātrāk.
Sazināties
ar mediķi
Arī
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iesaka
ikvienam – gan sēņotājam, gan sēņu pircējam – būt
piesardzīgiem. Sēņu pārmērīgas vai nepareizas lietošanas
uzturā galvenās sekas ir saindēšanās, kas var izraisīt ļoti
nopietnas un pat paliekošas veselības problēmas, dažkārt
saindēšanās var beigties letāli.
Mežā
lasiet tikai tās sēnes, kuras pazīstat! Arī pērkot sēnes tirgū
vai veikalā, izvēlieties tikai tās, kuras jums labi zināmas! Ja
piedāvātās sēnes labi nepazīstat, nepaļaujieties tikai uz
pārdevēja ieteikumiem vien!
Gatavojot
sēnes, ir jāizvērtē un labi jāzina, kā – cik ilgi un kādā
veidā – tās ir jāgatavo, tas ir, cik ilgi jāvāra vai jācep,
jo nepietiekami apstrādātas sēnes vai bojātas, vecas un
pāraugušas sēnes var izraisīt veselības problēmas.
Sēnes
jālasa grozos, lai tās nesakarstu, nesaspiestos, tām varētu
piekļūt gaiss. Nedrīkst lasīt autoceļu, dzelzceļu, izgāztuvju
un rūpnīcu tuvumā, kur ir paaugstināts gaisa piesārņojums.
Pārnesot sēnes mājās, nekavējoties tās jāapstrādā. Sēņu
ilgāka uzglabāšana, tās neapstrādājot, var izraisīt
saindēšanos pat ar ēdamām sēnēm.
Sēnes
nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo tas pastiprina toksisko vielu
iedarbību. Alkohols papildus rada smaguma sajūtu un var apgrūtināt
palīdzības sniegšanu, ja tāda nepieciešama. Tāpat jāņem vērā,
ka sēnes nedrīkst pārēsties, jo tā ir smaga un grūtāk
sagremojama barība. Nav ieteicams tās ēst pirms gulētiešanas.
Pirmie
saindēšanās simptomi var parādīties vienas, divu stundu laikā
pēc sēņu ēšanas, dažkārt arī vēlāk. Ļoti bieži pirmās
pazīmes ir vemšana, vājums, svīšana un sāpes vēderā. Ja ir
minētās pazīmes un ir aizdomas, ka notikusi saindēšanās ar
sēnēm, nekavējoties jāsazinās ar mediķi.
Līdz
brīdim, kad cietušais nonāk mediķu aprūpē, ieteicams izskalot
muti un iedzert ne vairāk kā vienu glāzi vēsa ūdens.
