“Pirms diviem gadiem akreditētā privātā uzņēmumā, kas ieguvis atļauju izglītošanas pakalpojumu sniegšanai, ieguvu sertifikātu pieaugušo neformālās izglītības programmā vienā no skaistumkopšanas jomām. Mācību kursi bija 80 stundu apjomā. Toreiz mācījāmies un kārtojām gan teorētisko, gan praktisko eksāmenu. Bija jākārto medicīniskā grāmatiņa, kur ģimenes ārstam bija jāveic ieraksts par to, ka man ir atļauja mācīties un pēc tam strādāt šajā jomā. Taču neesmu vairs pārliecināta, vai ar sertifikātu vien maz varu strādāt, jo atradu, ka tajā pašā jomā ir profesionālā tālākizglītības programma un profesionālās pilnveides programma, kurā jāmācās vairāki mēneši un beigās kursanti pēc veiksmīgas teorijas un praktiskā eksāmena nokārtošana iegūst kvalifikācijas apliecību,” raksta lasītāja. “Tātad – vai es drīkstu ar parakstītu sertifikātu, kas ir apliecinājums neformālās izglītības programmas pabeigšanai, sniegt pakalpojumus citiem? Un tas neattiecas tikai uz skaistumkopšanas jomu vien.”
Valsts izglītības satura centrā skaidroja, ka jebkura sabiedrība ar ierobežotu atbildību, firma, individuālais komersants vai speciālists var piedāvāt apmeklēt neformālās izglītības kursus, ko mēs, vienkāršā valodā runājot, dēvējam par hobiju. Te nu ir tā atšķirība: profesionālajā tālākizglītībā programma ir licencēta un akreditēta Izglītības kvalitātes valsts dienestā un beigās izsniedz kvalifikācijas apliecību; turpretī neformālā izglītība ļauj papildus apgūt zināšanas, bet nesniedz tiesības sniegt pakalpojumu, jo cilvēks pēc šādiem kursiem neiegūst kvalifikāciju.
Sertifikātu var izsniegt jebkuram par jebkādu tēmu. Darba devējam, pieņemot darbā speciālistu, būtu jāizšķir, vai viņš grib cilvēku, kurš hobija līmenī kaut ko ir ieguvis, vai potenciālais darbinieks ir ieguvis kvalifikāciju. Svarīgi ir atšķirt hobiju no profesijas.
Savukārt, ja kāda cilvēka rīcība un darbība ir vēl vērsta uz citu apmācību, tad tas ir pietiekami nopietns arguments, lai šim speciālistam būtu iegūta profesionālā kvalifikācija. Kvalifikācijas apliecība ir apliecinājums, ka cilvēks ir profesionālis, viņš var sniegt pakalpojumus un pats, izpildot nepieciešamos nosacījumus, nākotnē kļūt par pedagogu citiem.
Ja cilvēks, kurš kaut ko ir apguvis hobija līmenī, sniedz pakalpojumus, tas nozīmē, ka viņš pats sevi ir pasludinājis par praktizējošu speciālistu, bet vienlaikus pastāv risks klientiem. Vēloties apmeklēt kursus, interesentam ir jāpārbauda, kas tā ir par iestādi un speciālistu, kurš tos organizē un vada, kā arī jāpieprasa informācija par izglītības programmu veidiem.
