“Gods Dievam augstībā un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem” – eņģeļi pirmajos Ziemassvētkos teica ganiem, kas netālu no Bētlemes ganīja lopus.
“Gods Dievam augstībā un miers virs zemes labas gribas cilvēkiem” – eņģeļi pirmajos Ziemassvētkos teica ganiem, kas netālu no Bētlemes ganīja lopus. Viņi nekavējoties cēlās un gāja pielūgt jaundzimušo bērnu.
Ziemassvētku stāsts parāda, ka Dievs pestīšanas plānā ietvēris ikvienu, nešķirojot ne nabagu, ne bagātu. Vēsti dzirdēja gan gani, gan austrumu gudrie. Un neviens no viņiem, daudz neprātojot un nekurnot, steidzās uz Bētlemi, jo izjuta šā brīža svētumu.
Arī šogad mazais Jēzus bērns nāk pie visiem un aicina. Kas pie manis nāks? Kā nāks? Kāpēc nāks? Kā sameklēs? Cik skaisti būtu, ja baznīcā miera sveicienu cits citam sniegtu tie, kas gada garumā ļaunu turējuši, kas aizmirsuši labu vārdu pateikt un citiem prieku dāvāt. Un nav jau svarīgi, cik liela tava ticība, cik bieži tu esi Dievu atcerējies, svarīgi, lai tu būtu līdzās Jēzum viņa dzimšanā.
Reiz kāda rabīna mazdēls spēlēja paslēpes ar draugiem. Kad pienāk viņa kārta, viņš paslēpjas tik labi, ka citi to nevar ātri atrast. Drīz vien meklēšana apnīk un tie aizskrien projām. Pēc kāda laika rabīna mazdēls izlien no slēptuves un raugās pēc spēļu draugiem, bet izrādās, ka tie jau sen ir aizsteigušies. Vīlies un raudādams, viņš iet pie vectēva žēloties. Rabīns, noklausījies mazdēla nelaimi, esot atbildējis: “Tā runā arī Dievs! Es paslēpos, bet neviens nevēlas mani meklēt!”
Un tāpēc katru gadu cilvēki svin šos svētkus. Lai Viņu atrastu un paturētu sirdī. Un varbūt daudzi, kas Ziemassvētkos baznīcā atnāks pirmo reizi, atradīs Dievu bērnā Jēzū. Un Viņš jau atkal pieskarsies, mūsu rokas paņems savās un spiedīs pie sirds. Atliek tikai ļauties, jo Viņš nāca pasaulē mūsu dēļ. Svarīgi šajos Ziemassvētkos apzināties, ka Dievs kļuva cilvēka Dēls, lai cilvēks atgrieztos Dieva bērna godībā.
Lai jums skaisti un svētīgi šie svētki! Atrodiet to, ko meklējat – mīlestību, saticību, uzticamus draugus un ticību tam, ka Kāds tevi ļoti mīl.
