Vides dienests uzskata, ka desmit gadu pārejas laikā visu varēja sakārtot
Jau 28. jūlijā beigsies Eiropas Savienības Latvijai piešķirtais desmit gadu pārejas periods, kurā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”, bija jānodrošina kūtsmēslu apsaimniekošana, izbūvējot mēslu krātuves, vai arī veicot to rekonstrukciju. Pēc šī termiņa vairs nebūs spēkā atkāpe, kas pieļauj pakaišu kūtsmēslu pagaidu uzglabāšanu uz lauka.
Tas nozīmē, ka dzīvnieku novietnei, ja tajā ir 10 un vairāk dzīvnieku vienības, bet īpaši jutīgajās teritorijās piecas un vairāk dzīvnieku vienības, pēc 28.jūlija ir jābūt nodrošinātai ar mēslu krātuvi. Eiropas Komisija vēlas panākt to, lai visu Latvijas teritoriju atzītu kā īpaši jutīgu. Tas nozīmētu, ka arī novietnēm ar piecām dzīvnieku vienībām būs nepieciešamas kūtsmēslu krātuves. Moderno lopu novietņu saimniekus šie noteikumi problēmas nerada, jo reizē ar novietni izbūvēta arī mēslu krātuve. Piemēram, Tirzas pagasta zemnieku saimniecība “Lejas Zosēni” var lepoties ar Gulbenes novadā modernāko krātuvi. Daudzviet ir arī lagūnas tipa krātuves.
Nonākuši nepatīkamā situācijā
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Gulbenes biroja uzņēmējdarbības konsultante Aija Supe atzīst, ka nelielo ganāmpulku, kuros ir 15 govis, īpašnieki ir ļoti uztraukušies, vai būs pa spēkam izpildīt prasības. “Tieši nelielo ganāmpulku īpašnieki ir nonākuši šobrīd nepatīkamā situācijā, bet mēslu krātuves izbūve atbilstoši vides prasībām tomēr nav vienas dienas lēmums. Par to jau tika runāts pirms daudziem gadiem. Katras saimniecības situācija ir jāvērtē individuāli, jo ir saimniecības, kur jau šīs slēgtās mēslu krātuves ierīkotas, ir saimniecības, kur pietiks tikai ar to rekonstrukciju. Rēķinot izmaksas, kas saistītas ar krātuves izbūvi, ir ļoti lielas. Kad tās atmaksāsies, ir grūti pasakāms. Ja tiks konstatētas nepilnības mēslu uzglabāšanā, Valsts vides dienests izdos rīkojumu, ka krātuve tomēr ir jāierīko,” saka A.Supe.
Solis saimniecību iznīcināšanai
Zemniece Inese Kļaviņa no Beļavas pagasta atklāti saka, ka negrasās būvēt prasībām atbilstošu mēslu krātuvi, to saistot ar piena kvotu atcelšanu nākamajā gadā. “Daudzi norāda, ka mazās saimniecības vispār izputēs, nespējot izturēt lielo konkurenci. Ja būs tā, tad kāpēc man saimniecībā celt modernu mēslu krātuvi, ja varbūt nāksies darbību pārtraukt? Skaidrības par nākotni jau nav. Es vispār nesaprotu, kāpēc nelielajām saimniecībām ir šādas prasības. Biju ceļojumā Bavārijā. Tur nevienam nav mēslu krātuves. Ir tikai kaudzes un vircas bedres. Ceru, ka katra saimniecība tiks izvērtēta individuāli. Viss jau būs atkarīgs no kontrolējošās institūcijas. Mēslu krātuves izbūve ir arī nenormāli dārga. Man pie kūts nemaz nav tādas vietas, kur to ierīkot. Uzskatu, ka šī prasība ir kārtējais solis mazo zemnieku saimniecību iznīcināšanai,” saka I.Kļaviņa.
Tad viss ir jāpārdod
Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Sviķi” saimniece Lilija Reveliņa bilst, ka tādā gadījumā, ja saimniecībā, kuras ienākumi ir nelieli, jāizbūvē moderna mēslu krātuve, tad viss jāpārdod. Viņu mierina vienīgi noteikums, ka tādā gadījumā, ja ir dziļā kūts, tad krātuve nav nepieciešama. Tas pats attiecas uz tādu saimniekošanas veidu, kur lopi vismaz septiņus mēnešus gadā uzturas ārā, nevis kūtī. “Lielajās novietnēs lopi uzturas telpās, bet mazajās – lielākoties ganībās. Arī mums lopi galvenokārt uzturas laukā, bet noteikumi jau vēl var mainīties. Atceros, padomju gados mēslu novietošanas laukumi bija jāizliek ar betona plāksnēm, bet ar laiku mēsli noēda betonu un palika tikai metāla armatūra. Savā saimniecībā parēķinajām, cik jauna krātuve mums izmaksātu, ņemot vērā būvfirmu cenas par kvadrātmetru, un sapratām, ka tas nav pa spēkam,” saka l.Reveliņa.
Piešķir četrus miljonus eiro
Lai spertu soli pretim tām saimniecībām, kur par prasībām atbilstošu mēslu krātuvi vēl tikai domā, Lauku atbalsta dienests ir izsludinājis projektu iesniegšanu pasākumā ”Lauku saimniecību modernizācija” jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai, esošo kūtsmēslu krātuvju rekonstrukcijai un nepieciešamo būvmateriālu un stacionāro iekārtu iegādei. Šim mērķim paredzēts atbalsta finansējums 4 miljoni eiro. Lēmumus par projektu apstiprināšanu dienests pieņems līdz 30.septembrim. Projektam ir jābūt īstenotam ne vēlāk par 2015.gada 1.jūniju pēc tā apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.
Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Lauksaimniecības un lauku attīstības daļas vadītāja Marija Krēsliņa stāsta, ka kopš 9.maija, kad sākti pieņemt projektu pieteikumi minētajai atbalsta aktivitātei, līdz 22.maijam vēl nav saņemts neviens. “Interese par to ir. Pieteikumus pieņemsim līdz 9.jūnijam. Cik zināms, tad projektu pieteikumi tiek gatavoti,” saka M.Krēsliņa. Prasību ievērošana ir būtiska, jo turpmāk uz Eiropas Savienības investīcijām varēs pretendēt tikai tās saimniecības, kas būs izbūvējušas kūtsmēslu krātuves.
Pagaidām nesoda, tikai brīdina
Valsts vides inspektori visā pārejas periodā ir apmeklējuši saimniecības, lai pārliecinātos, kā tiek glabāti kūtsmēsli. Pagaidām inspektori nevienu nesoda, tikai brīdina. Novietņu pārbaude būs viena no Valsts vides dienesta prioritātēm līdz 2017.gadam. “Pārbaudām tās saimniecības, kas ir saņēmušas C kategorijas apliecinājumus un fermā tur vairāk nekā desmit dzīvnieku vienības. Tie saimnieki, kas ir saņēmuši šo apliecinājumu, ir zinoši, ka īpašās vides prasības ir spēkā kopš 2004.gada un līdz šā gada 28.jūlijam visam vajadzēja būt kārtībā. Ir jābūt vircas krātuvei un tādai kūtsmēslu krātuvei, kurā mēsli var krāties septiņus mēnešus. Zemnieki ir aktivizējušies, būvvaldē saņem arhitektūras plānošanas uzdevumu un tad ierodas pie mums ar tehniskajiem noteikumiem,” stāsta Madonas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas piesārņojuma sektora vadītāja Inese Sedleniece.
FAKTI
Zemkopības ministrijas izstrādātais kūtsmēslu krātuvju standarts paredz, ka krātuves var būt dažāda tipa – vaļējas, slēgtas, taču tām jānodrošina notece un jābūt vircas savākšanai. Minimālās prasības krātuvei ir, lai tai būtu necaurlaidīga pamatne un sienas. Lagūnas tipa krātuvēm būs jānodrošina arī pazemes ūdeņu kvalitātes novērošanas sistēma. Dzīvnieku novietnē radīto pakaišu kūtsmēslu krātuvēm jānodrošina tāds tilpums, kas kūtsmēslus ļauj uzkrāt vismaz sešus mēnešus, savukārt šķidro un pusšķidro kūtsmēslu krātuvēm – vismaz septiņus mēnešus.
