Pelikāni brīžiem neapmierināti pablenž uz garāmbraucošajām mašīnām un noplivina platos spārnus.
Sākums 13., 20. un 27.janvārī
Pelikāni brīžiem neapmierināti pablenž uz garāmbraucošajām mašīnām un noplivina platos spārnus.
Lai arī no sākuma mēģinu saskaitīt šķērsotās salas, vēlāk skaits sajūk, jo – salas izplešas zemes ragos, uz dažiem no tiem- pilsētiņas, uz citiem – labi norobežoti privātīpašumi. Tālumā virs zaļajām palmu lapotnēm paceļas baltu trīsstāvu villu jumti, pie ostām greznojas jahtas. Nokļūšanu pie kādas īpašas villas nodrošina lielam kuģim būvēta piestātne, nosēšanās vieta helikopteram, un kādu kilometru garš slēgts tilts. Visām šīm saliņām nosaukumā, bez individuālā un atšķirīgā, kopīgs vārds – Key – Plantation Key, Indian Key, Duck Key, Pigeon Key un tamlīdzīgi – kas varētu nozīmēt – rifs, sēklis vai atslēga. Atbilstošs tulkojums varētu būt ikviens no šiem, jo arī “atslēgām” ir atrasts skaidrojums – ar to palīdzību kubieši iekļūst Amerikā, atpeldot ar pašdarinātām laivām, kuteriem. Mazākais attālums no Kubas līdz Key West – 90 jūdzes.
Sala Key West atrodas pašā šīs salu virknes galā. Tās kopgarums – 6,4 kilometri. Key West pārsteidz ar vienreizību un ne velti joprojām skaitās intriģējošākā ASV pilsētiņa. Tā viscaur ir pielāgota tūristu izklaidei.
Šīm salām interesanta vēsture. Pirms pāris gadsimtiem šajos ūdeņos kuģojuši pirāti. Slaveno romānu – Stīvensona “Bagātību sala” un Sabatini “Kapteiņa Blada odiseja” – notikumi risinājušies tieši šajās vietās. Key West – bijusī “pirātu galvaspilsēta”, viena no vecākajām ASV pilsētām. Ne velti pie dažiem krodziņiem uz apmeklētājiem smīnīgi skatās pēc filmas viegli atpazīstamais vienkājis Garais Džons Silvers, Kapteinis Flints, kā arī citi šo romānu tēli.
Key West jau no senatnes dzīvojuši cilvēki, kuru pamatnodarbošanās bijusi uz sēkļa uzsēdušos kuģu īpašuma piesavināšanās un pēc tam – savstarpēja sadalīšana. Savulaik tas tika pat likumīgi pamatots, apstiprinot dokumentu, pamatojoties uz ko, atsevišķiem cilvēkiem pienācās glābt uz sēkļa uzskrējušo kuģu pasažierus. Šim faktam par godu pilsētiņas centrā atklāts memoriāls, kura piemineklī – kuģa vraks, muskuļots vīrieša torss un viņam cieši pieķērušies bērni. Skvērā uz plāksnītēm lasāmi šo pašaizliedzīgo cilvēku vārdi. Jau no tiem laikiem salas bagātība nemitīgi augusi…
Pilsētas apskati sākām ar tās vēsturisko centru, pēc tam, kad bijām atrisinājuši bezgalgrūto mašīnas novietošanas jautājumu, ko saasināja nemitīgais tūristu pieplūdums. Pirmo svarīgāko atziņu šajā dienā sniedza mašīnu stāvlaukuma pārzinis – kad jautājām, vai šeit kaut kur ir tualete, un noskaidrojām, ka tuvākā ir ielas pretējā pusē.
“Tad es aiziešu tur, uz krodziņu!”
“Šaubos gan,” viņš atbildēja, “Pasaulē viss balstās uz naudu. Nauda ir pasaules eļļa. Viņi liks jums nopirkt kaut ko ēdamu, pirms jūs lietosiet viņu tualeti…”
Ar šo patiesību mums nācās saskarties vēl dažas reizes…
Pilsētiņas centrā Kuģa vraku vēstures muzejs, kura ekspozīcijā ietilpst arī senlaicīgs koka skatu tornis, no kura labi pārskatāma sala un ostas, kā arī 1856.gadā būvētais 137 pēdas garais un 40 pēdas platais kuģis Issac Allerton. Turpat blakus majestātiskā ēkā Mākslas un vēstures muzejs. Sekojot reklāmām, ātri vien uzzinām par citām salas viesiem piedāvātajām bezgala dažādajām izklaides iespējām – apmeklēt Hemingveja māju – muzeju un Harija Trumena Mazo balto namu, dabas konservatorijā iepazīt tauriņu pasauli un turpat netālu – milzīgu akvāriju, pavizināties ar tūristu vilcieniņu, katamarāniem, laivām ar caurspīdīgiem dibeniem, vērot delfīnus, dienu pavadīt uz šonera vai buru kuģa, nodarboties ar ūdenssportu vai doties zvejā. Tikai, protams, par to visu ir jāmaksā… Lielu daļu no tā mēs apskatām no ārpuses. Tāpat pietiek iespaidu, no kā piesātināties. Visur manāma pieticīga bagātība un greznība, tomēr – ne acīs krītoša, ne bezgaumīga. Sajūta, ka šeit valda mūžīgie svētki, rodas jau iebraucot un dienas pirmajā pusē. Atliek tikai minēt, cik augstu vilni dzīve krodziņos un ielās sit nakts stundās… Katru dienu šeit tiekot svinēti svētki – atvadas saulei saulrieta stundā rietumu krastā – ar lielu uguņošanu, skaļām ovācijām un mūziku. Bet tobrīd – pa ielām klīstoši “pirāti” un viņu draudzenes, indiānis, kurš pin niedru cepures un laipni atļauj fotografēt, neticama tūristu dažādība, mazi, simpātiski, vilinoši veikaliņi un pati par sevi – neparastā vide, kuru gribas vienkārši ieelpot, jo fotogrāfijās to uzņemt nav iespējams… Tam visam pāri – maigi sijājošs silts un smalks tropu lietutiņš…
Tieši uz šīs salas no 1933. līdz 1945.gadam dzīvojis un vienu no pazīstamākajiem stāstiem – “Sirmgalvis un jūra” – uzrakstījis Ernests Hemingvejs. Tagad viņa mājā ierīkots muzejs. Par gidu rakstnieka namā strādā ikgadējā Hemingveja līdzinieku konkursa kārtējais uzvarētājs, kurš savas funkcijas šeit veic tikai laika posmā no viena konkursa līdz nākamajam.
Nonākam arī pie Hemingveja iemīļotā krodziņa, kurā labprāt laiku īsinājis arī dramaturgs Tenesijs Viljamss. Stāsta, ka tieši Hemingvejs iesācis tradīciju veikt ikdienas kruīzu pa Key West krodziņiem. Kā redzējām, tagad šai tradīcijai ir daudz sekotāju no visas pasaules. Krodziņā valda īpatnēja un savdabīga atmosfēra – pustumsa, skan ģitāras, kantri, skaļa valodošana un bravūrīgi smiekli, smaržo rums un cigāri, piedūmotie zemie griesti un sienas aplīmētas ar preču etiķetēm, biļetēm un vēl sazin ko, pār zemajām sijām pārmesti dāmu veļas gabali, plīvo mežģīnes… Starp citu, šī krodziņa saimnieka Kapteiņa Tonija mīļākais teiciens esot: “Jo tuvāk ekvatoram, jo lielāka kāre uz mīlēšanos.”
No pilsētiņas centra izejam uz ostu, kur ir patīkami sakopts un tīrs. Tikai šaurs, palmām ieskauts prospekts šķir milzīgās kuģu sienas no mazu veikaliņu rindas. Pa ieliņām klīst visdažādāko nacionalitāšu tūristi, garmataino hipiju ēras veterāni, sievišķīgi ģērbti homoseksuāļu pārīši un cilvēki, kas šo dzīvi uztver viegli un brīvi. Un atkal uzvēdī dīvaini aromāti, kas liek domāt par narkotikām. Bet varbūt pie vainas ir “pirāti” – kāds, kurš aizmiglojušos skatienu klīst starp krodziņiem un uzrunā garāmgājējus, kāds cits, īpaši skrandains un apaudzis (un varbūt tieši tāpēc īstāks nekā citi), kurš ir ar mieru fotografēties kopā ar katru, kas maksās dolāru…
Pašos salas dienvidos uz plāksnītes pie kādas mājas ir uzraksts – “Vistālākā ASV dienvidos esošā māja” un pavisam netālu esot arī līdzīgs uzraksts ar tekstu “Vistālākais ASV dienvidos esošais krustojums”.
Turpinājums – nākamotrdie
