Ar beļavieša darinājumiem: vīri stūrē lielākajos latvijas ezeros Beļavas pagasta “Vidiņu” saimniekam Jānim Spilvam laivu gatavošana ir vaļasprieks.
Ar beļavieša darinājumiem: vīri stūrē lielākajos latvijas ezeros
Beļavas pagasta “Vidiņu” saimniekam Jānim Spilvam laivu gatavošana ir vaļasprieks. Ar viņa darinātajām laivām vīri stūrē ne tikai rajona, bet arī Burtnieku, Alauksta, Ineša, Lubāna un citos ezeros. Pieprasījums pēc koka laivām kļūst aizvien lielāks, tāpēc vasarā jāpaspējot darināt pat vairākas laivas.
“Gatavoju laivas, kas ir paredzētas braukšanai viļņos, tāpēc tām abi gali ir veidoti uz augšu, bet dibens – plakans, jo tādu laivu nekad neapsviedīs apkārt, pat ja to mēģinātu sašūpot pieci vīri. Ja laivas dibens viss ir plakans, tā pat nelielos viļņos var apgāzties,” skaidro Jānis Spilva.
Viņš gatavo arī laivas, kas līdzinās gludeklim, jo viens gals ir taisns, lai vieglāk varētu pielikt motoru un mest tīklus. J.Spilva stāsta, ka pasūtījums ir atkarīgs no tā, kādam nolūkam laivu izmantos.
“Cilvēki, kam laiva nepieciešama, lai pavizinātos pa ezeru, vēlas, lai to izkrāsoju, bet zvejnieki uzskata, ka praktiskāk ir laivu nodarvot, jo tad tā ir izturīgāka. Mums pašiem ir astoņus gadus veca laiva, ko katru gadu pavasarī pārdarvoju, un ūdens tajā nesūcas.
Krāsotai laivai ilgu garantiju nedodu, jo vietās, kur krāsā rodas plaisas, sūcas ūdens,” skaidro saimnieks, piebilstot, ka viņš nekad laivas apakšu neatstātu nenodarvotu. Tomēr par galveno J.Spilva uzskata pasūtītāja vēlmju ievērošanu.
Tikai ārēji šķiet, ka laivas darināšana ir ātra un viegla nodarbe, bet dažkārt gadās, ka meistars pie vienas strādā mēnesi, jo viskaprīzākie izrādās dēļi, kas vispirms ir jāliec, bet ne visi tam padodas – plīst un pat lūzt.
“Dēļus nevar ņemt un pievilkt. Tie jāliec pamazām, sākumā nedaudz saturot kopā ar naglām. Pēc divām, trim dienām sākas pamatīgāka dēļu sanaglošana. Es varētu izgatavot daudz vairāk laivu, ja pašam būtu izejmateriāls, bet to iepērku gaterī. Dēļi vispirms ir jākaltē. Tam nedrīkst izmantot kalti, kur kaltē kokmateriālus, jo tad tie saplaisā,” spriež J.Spilva. Par piemērotāko koku laivas darināšanai viņš uzskata apsi, lai gan kvalitatīvu apsi esot grūti sameklēt.
“Laiva no apses koka ir viegla, bet, ielaižot ūdenī, koksnes poras mitrumu neuzsūc atšķirībā no egles vai priedes. Agrāk arī akās grodu vietā izmantoja no apses darinātus kubulus. Diemžēl nevaru izvēlēties tikai apsi, jo lielai to daļai vidus ir melns un šķiedrains, tāpēc laivām izmantoju arī egli un priedi,” stāsta meistars. Viņš atzinīgi vērtē kāda klienta atvēlēto mastiku, ko izmanto kuģu darvošanai.
J.Spilva stāsta, ka standarta laivas garums ir nedaudz vairāk par pieciem metriem. Arī samaksa par darbu mēdz būt dažāda. Ja pasūtītājs sarūpējis naglas, darvu, krāsu un pat dēļus, tad finansiāli novērtējams tikai darbs. Saimnieks sarūpējis arī visus vajadzīgos amata rīkus, kurus izmato ne tikai laivu gatavošanā, arī mājas logi un durvis ir tapuši paša rokām.
