Pašlaik lata kredītu procentu likmes piedzīvo vislielāko pieaugumu kopš 1999.gada – kad Āzijas finanšu tirgu satricinājumu atskaņās starpbanku lata naudas tirgus indeksa RIGIBOR likme uzkāpa virs 11%, – šobrīd tas pārsniedz 9%.
Pašlaik lata kredītu procentu likmes piedzīvo vislielāko pieaugumu kopš 1999.gada – kad Āzijas finanšu tirgu satricinājumu atskaņās starpbanku lata naudas tirgus indeksa RIGIBOR likme uzkāpa virs 11%, – šobrīd tas pārsniedz 9%. RIGIBOR ir starpbanku aizdevumu procentu likme, ko bankas liek kredītprocentu likmju aprēķinu pamatā un iekļauj kredītu līgumos ar mainīgo procentu likmi.
Šī kāpuma iemesli ir vairāki. Pirmkārt, līdzīgi kā dabas parādības, arī ekonomika attīstās viļņveidīgi: uzplaukumu nomaina kritums. Ekonomisko kritumu laikā centrālās bankas atbalsta ekonomiku, samazinot procentu likmes, bet uzplaukuma posmā tās palielina. Pašlaik eirozonas tautsaimniecība atrodas uzplaukuma fāzē, un Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes – pamata likme sasniegusi 3,75%, un banka jau likusi noprast, ka turpmāk likmi varētu palielināt vēl. Otrkārt, kredītprocentu likmes nereti ietekmē arī īslaicīgas izmaiņas valūtas pieprasījumā un piedāvājumā. Un pašreizējie notikumi Latvijā pierāda, ka likmēm svārstīties liek ne tikai lēmumi tālajā Frankfurtē vai Vašingtonā, bet arī notikumi mūsu ekonomikā.
Latvijas ekonomika aug ļoti strauji, un arī Latvijas centrālajai bankai nākas slāpēt pārlieku straujo aizņemšanās bumu – tas arī ir iemesls, kas neļauj cenu kāpumam rimties. Tāpēc Latvijas Banka vēl šopavasar palielināja refinansēšanas likmi uz 5,5% un likusi lietā arī citus monetārās politikas darbarīkus, lai mazinātos naudas daudzums apgrozībā.
Taču lielākā mērā kredītu likmes sadzina augšā norises brīvajā tirgū. Kā atceramies, februāra divdesmitajos datumos baumas par iespējamo lata devalvāciju mudināja ne vienu vien latu īpašnieku tos pārdot, vietā nopērkot eiro vai citas valūtas, kā rezultātā strauji samazinājās latu daudzums apgrozībā. Ja kādai bankai latu pietrūka, tos aizņēmās naudas tirgū – no citām bankām – vai pirka no Latvijas Bankas; rezultātā latu procentu likmes kāpa.
Varētu jautāt, kāpēc gan Latvijas Banka nevarētu vienkārši palielināt latu daudzumu apgrozījumā? Lielās līnijās skatot, valsts centrālās bankas galvenais uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti valstī, kas sekmē tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību. Uzsvars ir uz “ilgtermiņa”. Un ir jārēķinās, ka naudas tirgū saskaras ne tikai Latvijas kredītņēmēju intereses, bet arī valūtas spekulantu intereses. Pieaugošas likmes latu kredītu ņēmējiem nozīmē, ka par kredītu maksājumiem nākas izdot papildu summas, bet spekulantiem, kuri veic darījumus cerībā uz lata devalvāciju, likmju kāpums sadārdzina tos un padara viņu acīs nepievilcīgus. Tādējādi aizdevu procentu likmju palielināšana mazina valūtas spekulantu iespējas apdraudēt lata stabilitāti finanšu tirgus satricinājumu reizēs.
Lai saprastu, kā likmju kāpums veicina Latvijas naudas sistēmas stabilitāti, jāatceras, ka Latvijas naudas sistēmas pamatā ir fiksēts lata kurss. Latu daudzuma pietiekamību (finansisti teiktu – likviditāti) galvenokārt nodrošina, pērkot un pārdodot ārvalstu valūtu. Tas nozīmē, ka, pieaugot pieprasījumam pēc latiem, centrālā banka iepērk valūtu un samazinoties – pārdod. Papildus tam Latvijas Banka visām bankām nodrošina iespēju saņemt vēl pietiekami daudz latu, lai tās varētu izpildīt likumā prasīto – kas nosaka, ka komercbankām un citām kredītiestādēm zināma daļa naudas obligāti ir jāglabā Latvijas centrālajā bankā. Bet latus no centrālās bankas lielos daudzumos var vēlēties iepirkt finanšu tirgus haizivis, lai gaidītu peļņu, ja lata vērtība kristos. Šādi spekulācijas mēģinājumi, liekot uz lata vērtības krišanos, ir novēroti arī agrāk – gan 1995., gan 1998. gadā, bet visas reizes spekulanti apdedzinājušies – cietuši zaudējumus, jo lats saglabājis stabilitāti, un tā būs arī turpmāk.
Latvijas naudas sistēma veidota, paredzot, ka tajā iestrādāti lata stabilitāti pašaizsargājoši mehānismi. Un jāapzinās, ka reizumis tas var nozīmēt daļai sabiedrības mazāk populārus soļus – tajā skaitā dārgāku aizņemšanos, taču tas reizē palīdz nosargāt ekonomikas tālākas izaugsmes iespējas turpmākajos gados, kas ir visas Latvijas tautsaimniecības interesēs.
