Priecājos, ka Latvijas Banka izdevusi atkal jaunu lata monētu ar zvaniņu attēlu, jo varēšu papildināt kolek-ciju. Līdzīgi citiem, esmu sakrājusi latus ar visiem uz tiem attēlotajiem zīmējumiem. Kas zina, varbūt pēc gadiem, kad par latiem jau sāksim piemirst, tieši šīs monētas atgādinās par Latvijas valsts naudu, par laiku, kad vēl nebijām pievienojušies eiro zonai, lai gan būtībā mēs jau šobrīd esam cieši saistīti ar eiro. Droši vien 2014.gadā arī notiks plānotā pāreja no latiem uz eiro, jo, manuprāt, vairāk vai mazāk viss jau ir izlemts, tāpēc diezin vai ir vērts šķiest naudu kārtējā referenduma rīkošanai, lai gan sabiedrības uzskats par pievienošanos eiro zonai ir atšķirīgs. Tas ir saprotami. Arī man kopš bērnības ir nācies pieredzēt vairākas naudas maiņas. Visos gadījumos cilvēki ir bijuši zaudētāji, tāpēc uzskatu, ka, ieviešot eiro, ne tirgotāji, ne dažādu pakal-pojumu sniedzēji cenas uz leju neapaļos. Tās pakāpsies tikai uz augšu. To apliecina arī mani radinieki, kas dzīvo Vācijā. Tur, nomainot markas uz eiro, cenas pieaugušas it visam, bet tauta sarīkojusi streiku, atteikdamās apmeklēt veikalus, tādējādi protestējot tirgotāju rīcībai. Iespējams, taisnība naudas jautājumos gudru cilvēku spriedumam, ka ir jāievieš eiro, jo latus neviens iznīcināt negrasās. Tie turpinās glabāties Latvijas Bankā. Diemžēl arī Latvija ir maza valsts, tāpēc ir tikai divas iespējas – pāriet uz eiro, kas ļautu veikt lētākus pārskaitījumus uz citām valstīm, uzlabot uzņēmēju iespējas piesaistīt naudu attīstībai un tamlīdzīgi, vai vissliktākā scenārija gadījumā pāriet uz rubli. Cilvēkiem vienmēr ir grūti pieņemt kaut ko jaunu, bet tas ir tikai tāpēc, ka vieni mēdz būt ieguvēji, otri – zaudētāji.
