Vecgulbenes muižas apbūves teritorijā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tūlīt jau gatavojas sprāgt vaļā latvāņu audzes ziedu pumpuri Parka ielas malā.
“Dzirkstele” novēroja, ka zāle tur ir nopļauta tieši līdz vietai, kur sākas šo augu puduris. Izskatās, it kā tas būtu darīts speciāli, lai “saudzētu” latvāņus. Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Jānis Krastiņš “Dzirkstelei” saka, ka ar šādu problēmu risināšanu nav nodarbojies. Vairāk zinātu pilsētas pārvaldnieks, bet viņš pašlaik izmantojot atvaļinājumu. Pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards laikrakstam sola piefiksēt informāciju, pārbaudīt un panākt, lai latvāņi konkrētajā vietā tiktu nopļauti. Viņš gan ir izbrīnīts, kur tur var būt šie augi, ja visapkārt viss ir appļauts!
“Tā ir privāta – pils parka – teritorija,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte. Kā zināms, līdzšinējie muižas privāto objektu īpašnieki maksātnespējas dēļ savus īpašumus ir zaudējuši un tagad tos pārvalda finanšu institūcija “Altum”. L.Miezīte saka – Labiekārtošanas iestāde būs spiesta nopļaut, jo neviens cits, visticamāk, to nedarīs. Tagad pļaut var un vajag, taču lai efektīvi apkarotu nevēlamo augu konkrētajā vietā, šobrīd rīkoties jau ir par vēlu. Tā “Dzirkstelei” skaidro pašvaldības veidotās latvāņu izplatības darba grupas vadītājs, novada domes Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Zintis Skopāns. Viņš uzsver – pārvalžu vadītāju pienākums ir savās teritorijās sekot līdzi situācijai un meklēt risinājumus. Jau februārī viņš visu 14 pilsētas un pagastu pārvalžu vadītājiem esot izdalījis informatīvās uzziņas materiālu par to, kā ir jāapkaro latvāņi. Pļaušana skaitās visneefektīvākais cīņas veids. Ar latvāņiem jāsāk esot cīnīties jau agrā pavasarī. Tā iesaka zinātnieki. Tur, kur laikus nav uzsākta apkarošana, šobrīd jāpanāk, lai augiem nenogatavotos sēklas.
Novada domes deputāts Stanislavs Gžibovskis, kurš ir arī latvāņu izplatības darba grupas sastāvā, “Dzirkstelei” saka – laukos tiem, kuri savās zemēs neapkaro latvāņus, jārēķinās ar nežēlīgām soda sankcijām, jo Lauku atbalsta dienests var nepiešķirt platību maksājumus. Pilsētā soda alternatīva, viņaprāt, varētu būt palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. Pēc S.Gžibovska domām, pats galvenais ir neļaut latvāņiem uzziedēt, laikus nopļaut. Varot arī apsmidzināt augus ar īpašam vielām, tas arī it kā esot efektīvi. No savas pieredzes, būdams zemnieks, viņš esot sapratis – tur, kur aug latvāņi, ir jāar zeme, jāaudzē citas kultūras, kuras pamazām šo nevēlamo augu izspiež ārā. “Sliktāka situācija ir grāvjos un citās grūtāk pieejamās vietās,” atzīst S.Gžibovskis.
Par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 eiro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 570 līdz 2900 eiro.
