Cilvēki: auga priekšā kļuvuši bezspēcīgi Šobrīd rajona pļavās un tīrumos, kā arī ceļmalās cīņa ar latvāņiem notiek haotiski, tāpēc indīgais augs pamazām iekaro arvien jaunas platības, bet kompleksu pasākumu latvāņu apkarošanai valsts līmenī nav.
Cilvēki: auga priekšā kļuvuši bezspēcīgi
Šobrīd rajona pļavās un tīrumos, kā arī ceļmalās cīņa ar latvāņiem notiek haotiski, tāpēc indīgais augs pamazām iekaro arvien jaunas platības, bet kompleksu pasākumu latvāņu apkarošanai valsts līmenī nav.
Latvāņi pamazām sākuši iekarot arī Gulbenes pilsētu un dižojas uz dzelzceļa sliedēm netālu no kafejnīcas “Fiesta”, pie bijušās Gulbenes pamatskolas un citur.
Daudzus gadus ar latvāņiem cīnās arī Baložu ielas iedzīvotājs Ansis Kļaviņš. Viņam piederošajā zemē, kas atrodas pie Gulbenes – Madonas šosejas, latvāņi sākuši augt pēc tam, kad te beiguši darboties trīs buldozeri, kas sākuši veidot vietu, kur bijis iecerēts ierīkot peldētavu.
“Trīs kaudzes sastūma, un ar to viss beidzās, bet mēs ar latvāņiem cīnāmies katru gadu. Pērn samaksāju cilvēkam desmit latus, lai indīgos augus nopļauj, arī šogad pats pirmo reizi latvāņus nopļāvu agri pavasarī, bet otrreiz palīdzēt lūdzu kaimiņu Kārli Birznieku,” stāsta A.Kļaviņš. Vienubrīd viņš domājis latvāņus apkarot ar sāli, bet, lai cīņa būtu efektīga, paugurs ar sāli jānober balts. Arī paugura nolīdzināšana nelīdzēšot, jo zemē paliks auga saknes.
Pagājušajā gadā tika solīts, ka uz Eiropas Savienības atbalstu latvāņu ierobežošanai var pretendēt lauksaimnieki, kuru apsaimniekotajās teritorijās latvāņi izplatījušies vismaz 0,3 hektāru platībā un to blīvums ir vismaz trīs atsevišķi augi vai to grupas uz 100 kvadrātmetriem. Diemžēl šobrīd tiek skaidrots, ka no Latvijas kopumā atbalstam pieteicies ļoti maz pretendentu, tāpēc Zemkopības ministrija apturējusi latvāņu apkarošanai paredzēto programmu.
“Mani šāds izteikums kaitina, jo iespēja saņemt atbalstu latvāņu apkarošanai pavīdēja tikai mirkli, tāpēc daudzi nemaz nepaspēja noreaģēt. Atbalstam bija pieteikums no Tirzas pagasta, kas arī neguva apstiprinājumu,” saka rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Arī lauksaimnieki uzskata, ka tas bija solījums, ko vispār nebija lemts īstenot. Nākamais ES atbalsts konkrēti latvāņu apkarošanai paredzēts tikai 2007.gadā.
“Lauksaimniekiem, kuru teritorijā aug latvāņi, pašiem jādara viss iespējamais, izvēloties piemērotāko metodi. Vieglāk ir tiem, kam ir sava tehnika, ar ko augus regulāri nopļaut. Grūtāk būs tiem, kas ir gados veci cilvēki un pilnībā nespēj apstrādāt visu savu lauksaimniecībā izmantojamo platību,” spriež rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule.
Rezultātu latvāņu izplatības apkarošanā guvuši Staru iedzīvotāji, katru piektdienu pie nelielās bērzu birzs nopļaujot latvāņu dzinumus.
L.Cīrule domā, ka tiem, kas latvāņus nopļaus, pirms tie noziedējuši, rūpju būs nedaudz mazāk.
Lauksaimniekiem rada šaubas arī tas, ka latvāņu iznīdēšanai iespējams izmantot platībmaksājumus un atbalstu apsaimniekojamo zemju sakopšanai, jo ES atbalsta saņemšanas nosacījumi paredz, ka zemē nedrīkst būt invazīvie augi, pie kuriem pieskaitāms latvānis.
Ja lauksaimniecības zemēs, kas tiek apstrādātas, latvāņu izplatība ir mazliet pierimusi, tad problēmas rada latvāņi ceļmalās, grāvmalās, upju krastos un citās lauksaimnieciski neapstrādājamās teritorijās, kas visbiežāk nav zemnieku saimniecību īpašumā. Cīņa pret Sosnovska latvāni, ko Latvijā ieveda kā perspektīvu lopbarības augu no 1950. līdz 1960.gadam, rezultatīva būs tikai tad, ja tā būs kompleksa.
