Šogad laukos latvāņiem būs ļauta lielāka brīvība, jo valdības noteiktās taupības politikas dēļ piešķirts piecreiz mazāks finansējums projekta “Latvāņu izplatības ierobežošana Latvijā” turpināšanai.
Šogad laukos latvāņiem būs ļauta lielāka brīvība, jo valdības noteiktās taupības politikas dēļ piešķirts piecreiz mazāks finansējums projekta “Latvāņu izplatības ierobežošana Latvijā” turpināšanai. Šogad tie būs 2000 lati, lai gan pērn problēmas risinājumam atvēlēti 9640 lati.
“Gulbenes rajonā latvāņu izplatība nav tik liela kā Madonas un Cēsu rajonā, tomēr arī šeit tā ir aktuāla problēma,” secina rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule.
Minētie 2000 latu latvāņu apkarošanai rasti Zemkopības ministrijas budžetā, bet ministrija centīsies šo problēmu aktualizēt sarunās ar Vides un Satiksmes ministriju, jo šobrīd pētījumi un demonstrējumi latvāņu izplatības ierobežošanai notiek tikai ar cilvēku entuziasmu.
Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons skaidro, ka līdzekļus novirzīs zinātnisko pētījumu un demonstrējumu veikšanai Madonas rajonā, kur latvāņu platības aizņem 10 310 hektārus (84,6 procentus no kopējās to platības Latvijā).
Jau 2001. gada vasaras vidū Zemkopības ministrija izsludināja konkursu zinātniski pētnieciskajām iestādēm un citiem interesentiem, lai izstrādātu priekšlikumus par efektīvāko cīņas metodi pret latvāņiem. Izvērtējot priekšlikumus, ņēma vērā agroekoloģisko efektivitāti, kā arī vides drošību.
Gulbenes rajonā par labāko projekta autoru atzina zemnieku saimniecības “Kalves” saimnieku Eduardu Tjarvi.
Latvāņus Latvijā ieveda laikā no 1950. līdz 1960. gadam kā perspektīvu lopbarības augu, bet jau astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā to izplatība kļuva nekontrolējama.
