Jura Paidera grāmata “Tradicionālā latviešu seksualitāte” ir etnogrāfisks latviešu tradicionālās seksualitātes apskats, domāts pieaugušajiem.
Jura Paidera grāmata “Tradicionālā latviešu seksualitāte” ir etnogrāfisks latviešu tradicionālās seksualitātes apskats, domāts pieaugušajiem.
Jau grāmatas ievadā autors raksta: “Ja kādam šķiet nepiedienīgi citēt latvju dainas, tad labāk lasiet kaut ko nomierinošāku un mierīgāku. Brīdinu – latvieši senatnē nebija eņģeļi ar spārniņiem. Latviešu tikumiskā sistēma atbilda sadzīves un ekonomiskajiem apstākļiem, kādos latvieši dzīvoja līdz pat 19.gs. vidum. Tie, kuri vēlas mūsu senčus idealizēt un piedēvēt tiem tādus tikumus, kādi šodien šķiet ideāli, noteikti vilsies.”
Joprojām ir noslēpumā tītas
Daudzi temati bija aizliegti ne tikai padomju laikā, bet arī, veidojot latviešu valodā lielāko pasaules ģeogrāfijas un etnogrāfijas izdevumu “Zemes un tautas”. Pēc cenzūras ierobežojumu atcelšanas Latviju pārpludināja izdevumi par citu tautu tikumību un seksualitāti. Un tā nu mūsdienu Latvijas lasītājam ir viegli pieejama informācija par seksualitātes etnogrāfiskajām īpašībām Amerikā vai Indijā, bet ziņas par latviešu seksualitāti joprojām ir noslēpumā tītas.
Tikumi mainās laika gaitā
Tas, kas bija netikumisks pirms desmitiem gadu, pēc tam var kļūt sabiedrībai pieņemams. Lai saprastu, kas latviešiem varētu būt pieņemams un kādos apstākļos pieņemams, ir vērts apzināt, kāda ir tradicionālā latviešu seksualitāte un ar ko tā atšķiras no kristīgās seksualitātes.
Kristīgās seksualitātes avoti ir Vecā un Jaunā Derība. Taču, attīstoties un izplešoties pa visu pasauli, kristietība evolucionēja pavisam citādi nekā citas no semītu ētiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem izveidojušās reliģijas. Kristietība izvirzīja par mērķi kontrolēt ne tikai publisku darbību, bet arī domas un vēlmes. Šim nolūkam attīstīja tādu paškontroles un garīgās kontroles instrumentu kā grēksūdze. Sākumā grēksūdze bija publiska un jāveic vismaz reizi mūžā. 760.gadā to noteica divas reizes gadā. Grēksūdze paredzēja ne vien ticīgā atzīšanos un monologu, bet arī ticīgā atbildes uz mācītāja vai priestera jautājumiem.
Grēksūdzē mācītājs uzdeva jautājumus
Kādi tad jautājumi mācītājam bija jāuzdod grēksūdzē? Daudzi šādi saraksti ir publicēti. Viens no tiem datēts ar 16.gadsimtu. “Sievām ir jāprasa, vai ar vīru pirms laulībām ļāvusies, vai pirms laulībām ir ar kādu precētu vīru vai jaunekli sagājusies. Vai meita viena otrai virsū ir kāpusi, lai apmierinātu seksuālās vajadzības? Vai ir piekopusi dzimumaktu, uz vīra uzrāpjoties? Vai kādam citam ir ļāvusi krūtis čamdīt un tās sūkāt? Vai kāds vīrs skūpstot mēli mutē bāzis?”
Grēki bija jāizsūdz zēniem no 14, meitenēm – no 12 gadu vecuma. Pēc baznīcas koncepcijas grēksūdzē, uzdodot jautājumus, ticīgo apmācīja par darbībām, kuras ir atļautas un kuras – aizliegtas. Godprātīgie priesteri apzinājās, ka tieši grēksūdzē var uzzināt par ticīgajam nezināmiem seksuālās apmierināšanas veidiem. Tieši grēksūdzē uzdotie jautājumi pat nesamaitātiem un šķīstiem cilvēkiem radīja visdažādākās seksuālās fantāzijas un arī vēlmi izmēģināt to aizliegto seksa veidu, kurš ir uzzināts no priestera.
Atgūstot reformācijā zaudētās pozīcijas un atrisinot ētiskās problēmas, katoļi 1614.gadā ieviesa grēksūdzes kabīnes.
Šodien neparasti bargi šķiet arī baznīcas sodi par seksuāliem pārkāpumiem. 16.gadsimtā grēku hierarhija bija šāda – tika noteikts gavēņa dienu laiks, lai izpirktu sodu, ko uzlika mācītājs pēc grēksūdzes uzklausīšanas. Sodi vīriem – gavēņa soda ilgums: ja ar divām precētām sievām laulība pārkāpta – 3 gadi; dzimumakts starp laulātajiem sestdienas vakarā – 8 dienas; domās iekāroja svešu sievu – 3 dienas; nejauši, bez nodoma sagrēkojis – 3 dienas; melošana – 7 dienas; apmelošana – 40 dienas; svešam piederošas mantas sagrābšana – 40 dienas; smiešanās baznīcā – 12 dienas; svešai sievai krūtis spaidījis – 40 dienas; pēc strīda nav izlīdzis – 21 diena; ar rokām masturbējis līdz sēklas noplūdei – 3 gadi; ar sievu anālo seksu piekopis – 1 gads, ja to darījis pēc sievas lūguma – 3 gadi; zādzība kapos – 1 gads; orālais sekss ar sievu – 3 gadi.
Sodi sievām: sestdienas vakaros ar vīru sagājās – 40 dienas; ar pirkstu pašapmierinājās – 120 dienas; pašapmierinājās piedzērusi – 2 gadi; pamirkšķināja svešam vīram – 14 dienas.
Gavēņa sodus, lai gan tie šķiet ilgi un gari, faktiski varēja noteikt krietni mazākus, ja ticīgais izdarīto solīja vairs neatkārtot, vai arī – par labiem darbiem, naudas ziedojumu baznīcai.
Paradoksālā kārtā Bībeles aicinājums laulātajiem mīlēt un cienīt vienam otru netika interpretēts seksuālā nozīmē. Pārāk lielu aizraušanos ar laulāto draugu uzskatīja par pirmā baušļa pārkāpšanu, jo nedrīkst citus dievus vai citus priekus augstāk turēt par vienīgo Dievu.
Pareizticībā sekss bija attaisnojams, jo tajā notika sievietes apaugļošana. Pareizticīgie mācītāji aizliedza seksuālās darbības starp laulātajiem sestdienās, svētdienās, baznīcas svētku dienās, mazāk grēcīgas bija laulāto attiecības piektdienās un trešdienās. Tiek lēsts, ka katolicismā un pareizticībā, konsekventi realizējot visas prasības, gadā atlika tikai 44 dienas, kurās bija atļauts nodarboties ar seksu.
Dainās apdziedāja to, kas notiek
Par senlatviešu seksualitāti ir saglabājies ļoti maz tiešu ziņu avotu. Visplašāko ieskatu latviešu seksualitātē sniedz latvju dainas.
Latvju dainas apdzied visdažādākās dzimumakta pozas. Pozas – guļus sieviete virsū vīrietim, pēc tam otrādi; sieviete sēdus virsū gulošam vīrietim. Nerātnajās anekdotēs izsmieta sieva, kura nekad nav laidusi vīru sev virsū, bet vienmēr virsū rāpusies pati. Visai plaši tautasdziesmās aprakstītas pozas, kurās dzimumaktu piekopj, stāvot kājās. Tā uzsvērts, ka šādi var seksu piekopt ātri, pat neatraujoties no darba.
Kopumā, pārlasot latviešu folkloru, redzams, – kādi tad ir latviešu erotiskie ideāli. Ideālai sievai bez labiem tikumiem un darba prasmēm bija jābūt ar lielām, stāvām krūtīm, platām gūžām, ļoti slīdīgu maksti. Vīram līdz ar labiem tikumiem bija jābūt ar resnu dzimumlocekli, kuram ir izteikti stipra erekcija. Latvieši senatnē nebija nedz ļaundari, nedz izvirtuļi. Citas tautas savās paražās daudzkārt pārspēja mūsu senču seksualitāti. Mūsdienās seksuāla brīvība ir nevis no Rietumiem importēta izlaidība, bet gan atgriešanās pie latviešu tradicionālās seksualitātes.
