Nemanot aizritējuši vairāk nekā desmit gadi, kopš masu medijos, piketos, konferencēs un sarunās izsakām “par” un “pret” Valodas likumu.
Nemanot aizritējuši vairāk nekā desmit gadi, kopš masu medijos, piketos, konferencēs un sarunās izsakām “par” un “pret” Valodas likumu. Tas ir labots un pārstrādāts. 1.septembrī likums un noteikumi stājušies spēkā.
Taču neviens likums nespēj garantēt latviešu vai citas valodas lietošanu. Skolas, kursi un mācību līdzekļi veicina latviešu valodas apguvi, to darām arī mēs visi, jo esam savas valodas spogulis.
Uzskata, ka latviešu kultūras pamatā ir stabilitāte, noturība un harmonija. Tās nodrošina līdzsvaru starp tumšo un gaišo, starp labo un ļauno, dara pasauli stabilu un mazāk kategorisku. Atzīdams sevi par latvieti, cilvēks uzņemas atbildību par savas tautas pagātni un nākotni. Lielākais šķērslis sabiedrības saliedēšanai nav valsts valodas neprasme, vēstures nezināšana vai lojalitātes trūkums pret Latviju, bet bieži vien veids, kā to cenšas pierādīt .
Jo šaurāka ir telpa, kurā cilvēki dzīvo, jo vairāk uzmanības jāpievērš savstarpējo attiecību un saskarsmes formai. Laipnība – gribi vai negribi, izprovocē cilvēcību. Smaidā rodama augstākā gudrība, jo lūpu smaids modina dvēseles smaidu. Kādēļ ikviens bez īpašas piepūles gūst prieku, pametot sniegā graudu putnam, bet jūt sevī bremzējošu spēku brīdī, kad no viņa cilvēks gaida draudzīgu vārdu vai labvēlīgi pasniegtu roku?
Ceturtā daļa
neprot latviski
Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonā četras reizes gadā 400 jaunkareivji uzsāk dienestu. Apmēram ceturtā daļa jauno puišu neprot latviešu valodu. Pēdējā iesaukumā tādu ir mazāk – 76. Viņi valsts valodu apgūst kursos, kurus no 1996.gada rīko Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP). Alūksnes MSB komandieris Ainārs Ozoliņš atzīst, ka 60 stundu nodarbībām ir liela nozīme latviešu valodas apguvē. “Pirmajās dienās atsevišķiem jaunkareivjiem ir grūti saprast pat komandas. Nevaru spriest, kas vainojams, ka skolas laikā puiši nav apguvuši latviešu valodu. Zinu, ka Alūksnes vidusskolas audzēkņiem tādu problēmu nav. Armijā ir latviska vide, un ikdienā runājam valsts valodā,” stāsta A.Ozoliņš.
Latviešu valodas kursi vairākām karavīru grupām notiek brīvajā laikā – sestdienās un svētdienās. Pasniedzēji valodu māca pakāpeniski, tā, lai apgūtās zināšanas pastāvīgi tiktu apliecinātas. Tas veicina vēlmi iemācīties valodu, gūstot pozitīvu pārdzīvojumu – to es protu, ar to es tieku galā. A.Ozoliņš uzskata, ka galvenais kursos ir pārvarēt kompleksu runāt latviski. Turpinot dienestu, karavīru rīcībā ir mācību līdzekļi un literatūra, kas ļauj valodu apgūt patstāvīgi.
Saruna ar četriem jaunkareivjiem apliecina, ka tikai viens no viņiem saprot un var atbildēt latviešu valodā. Viņš ir no Zilupes, kas robežojas ar Krieviju. Taču kareivim acīmredzot ir patiesa vēlme apgūt valodu un palikt virsdienestā. Protams, viņi ir mācījušies krievu skolās arī latviešu valodu. Puiši neliedzas – latviešu valodā tāpat kā citos mācību priekšmetos zināšanas nav bijušas teicamas. Tomēr galvenais iemesls ir dzīve krieviskā vidē, kurā nav vajadzības zināt vai saprast latviešu valodu. Jaunkareivis no Daugavpils ne vārda nesaprot latviski, jo ” visi, iespējams, arī latvieši, runā krieviski, skatās tikai Krievijas televīzijas raidījumus”. Puisis no Rīgas pēc 9.klases beigšanas zinājis latviešu valodu, bet pēc tam dzīvojis Krievijā un aizmirsis. Arī valcēnietis nesaprot latviski. Kādu vārdu zinot gan latviski, gan igauniski, jo Valka un Valga ir uz abu valstu robežas.
Puiši apliecina vēlmi apgūt latviešu valodu. Taču neviens nevar droši apgalvot, ka viņiem šīs zināšanas būs nepieciešamas pēc armijas. Cerams, ka kursi veidos atziņu – valoda ir jāmācās, lai to lietotu.
Problēmas
ir lielpilsētās
1998.gada maijā valdība apstiprināja “Programmu pakāpeniskai pārejai uz vidējās izglītības iegūšanu valsts valodā un valsts valodā mācāmo priekšmetu īpatsvara palielināšanai pamatizglītības programmās”. Skolotāji un skolēni apliecina, ka bilingvālā izglītība grūtības nesagādā. “Daži skolēni pat atzīst, ka latviešu valoda ir viņiem otra dzimtā valoda. Tas ir ideālais variants, ja otru valodu pārvalda tikpat labi kā dzimto. Turklāt valodnieki ir atzinuši, ka līdz 12 gadu vecumam bērni var apgūt vairākas valodas. Līdz ar to viņiem vairāk attīstās smadzeņu šūnas,” uzsver Gulbenes 2.vidusskolas direktore Tamāra Briede.
Rajonu centros krievu vidusskolas pakāpeniski pāriet uz apmācību latviešu valodā. T.Briede atzīst, ka pāreju veicina cittautiešu bērnu trūkums, lai nokomplektētu klases. Ietekmē arī tas, ka ir tikai latviešu pirmsskolas bērnu iestādes. “Bērni jau pirms skolas ir apguvuši latviešu valodu. Konferencē ar vecākiem pārrunājām visus jautājumus, kas saistīti ar bilingvālo izglītību. Viņi atzīst – jo ātrāk pāries uz apmācību latviešu valodā, jo labāk,” stāsta direktore. Latviešu valodas apguve augstā līmenī palielina vidusskolas absolventu iespējas iestāties augstskolās. T.Briede norāda, ka 70 līdz 90 procenti absolventu kļūst studenti.
Vidzemes pilsētās cittautieši nav vairākumā. Ir daudz jauktu ģimeņu. Alūksnē pēc iepriekšējiem tautas skaitīšanas datiem 84 procenti bija latvieši. “Problēmas un iebildes pret valsts Valodas likumu rodas lielajās pilsētās – Rīgā, kur latvieši ir apmēram 40 procenti, tāpat Daugavpilī, Ventspilī un Rēzeknē, jo tur nav latviskas vides,” uzskata T.Briede.
Saglabā kultūru daudzveidību
Pagājušajā gadā tika pieņemts jauns izglītības likums, kas nosaka mazākumtautību skolām četras mācību programmas. Jēkabpils poļu pamatskolā latviešu valodu māca no 1994.gada. “Tagad izvēlējāmies pirmo programmu, kurā ir paredzēta strauja pāreja uz apmācību latviešu valodā. Bērni viegli apgūst poļu un latviešu valodu. Arī poliski mācīties viņi sāk no nulles,” saka skolas direktore Elita Krūza. Jēkabpilī dzīvo apmēram 1000 poļu, taču tikai daži vecvecāki vēl prot poļu valodu. E.Krūza pati ir poliete un atzīst, ka demokrātiskā sabiedrībā bērniem ir jābūt iespējai mācīties dzimtajā valodā. Rīgā un Daugavpilī ir poļu vidusskolas, kur talantīgākie audzēkņi turpinās mācības, lai pēc tam studētu Polijā.
“Poļu nacionālā kopiena visos laikos bijusi aktīva. Tā vienmēr pulcējusi poļus, lai nezaudētu savu identitāti starp citām tautām. Liela nozīme ir katoļu baznīcai, kas vieno un palīdz saglabāt dzimto valodu. Tāpēc Latvijā pastāv poļu infrastruktūra un kultūra,” uzsver direktore. E.Krūza apliecina, ka skolas uzdevums ir audzināt un sagatavot “šīs valsts pilsoņus”. Bet tikpat svarīgi ir nezaudēt savu valodu.
Sabiedrības integrācija, par kuru tagad tik daudz runā, nozīmē dažādu tautu un indivīdu savstarpēju saprašanos un sadarbību. Tā nav asimilācija. Līdz ar latviešu valodas apguvi iedzīvotāji var izmantot visas ekonomiskās, politiskās un pilsoniskās iespējas. Jauniešu nometne, kāda vasarā bija organizēta Alūksnes rajona Annas pagastā krievu un latviešu jauniešiem, apliecina kopīgu pasākumu nozīmi valodas apguvē un dialoga veicināšanā. “Parasti meklē vainīgos, likumus un noteikumus, ja nav rasta iespēja izpausties tautas mentalitātei. Taču patiesībā vainojams ir pašu kūtrums, ja rajonos nav krievu vai citas tautas kultūras biedrības nodaļas,” domā S.Selga.
Var palīdzēt
“Rīgas detektīvs”
Vairāk nekā 70 procenti aptaujāto, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vēlas uzlabot savas zināšanas. Viņi atzīst, ka tās nav pietiekamas, lai kārtotu ikdienas darījumus un pildītu darba pienākumus. Socioloģisko pētījumos aptaujātie nereti uzsver, ka cenšas runāt latviski, “ja viņus uzrunā latviski”. Tātad valsts valodas lietojuma biežums nav atkarīgs tikai no cittautiešu prasmes un gribas. Ir pamatots viedoklis, ka spējas apgūt valodu nav īpašs talants, bet personības iezīme. Nav tādu cilvēku, kas nespētu iemācīties valodu, jo cilvēka smadzeņu iespējas ir neizsmeļamas, bet mēs izmantojam tikai niecīgu daļiņu. Ir tūkstošiem piemēru, ka cilvēki rekordlaikā apguvuši vissarežģītākās valodas, ja vien viņiem bijusi motivācija – iespēja sazināties ar mīļoto, interesants darbs vai cits iemesls, ko var raksturot ar vārdu “gribu”, nevis “vajag”.
Latvijas televīzija valsts valodas apguvei veidojusi seriāla blokus “Palīgā” ar latviešu populāru aktieru piedalīšanos. Latvijas radio otrā programma klausītājus intriģējusi ar seriālu “Rīgas detektīvs”. Bet visaizraujošākais latviešu valodas apguves variants ir tas, kuru var atļauties tie, kuru rīcībā ir dators ar pieslēgumu internetam. 17 tēmas, ko piedāvā adrese: htt://www.lvavp.lv., var apgūt viegli. Bet “skolotājs” ir stingrs – kamēr nav apgūta viena tēma, neļaus pāriet pie nākamās.
