Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 88.gadadienu, Gulbenes 2.vidusskolā skolēni rakstīja domrakstu par tēmu “Manā Latvijā ikviens cilvēks, arī es, spēj būt laimīgs”.
Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 88.gadadienu, Gulbenes 2.vidusskolā skolēni rakstīja domrakstu par tēmu “Manā Latvijā ikviens cilvēks, arī es, spēj būt laimīgs”. Labāko darbu autoriem ceturtdien skolas direktore Tamāra Briede svinīgi pasniedza Pateicības rakstus. Tāds pienācās arī 11.klases skolniecei Mirai Volterei, kas mācīties šajā skolā atbraukusi no Vācijas. Lūk, viņas domraksts! Mira, kas Latvijā pavadījusi tikai pāris mēnešu, šo domrakstu spēja uzrakstīt latviski!
“Ko es domāju par Latvijas valsti un Latviju kā šejienes cilvēku dzimteni? Esmu no Vācijas, kur gandrīz neko nezina par Latviju. Man tautieši jautā: “Kurā valodā cilvēki tur, Latvijā, runā? Vai krieviski?” Es atbildu: “Ko?! Viņiem ir sava valoda, kurā te cilvēki runā kopš dzimšanas.”
Man patīk šī mazā valsts. Te ir daudz mākslinieku un sportistu. Te ir arī cilvēki, kam nav darba. Tāpat ir Vācijā. Gadās arī, ka šeit sievietes dodas darbā, bet vīrieši strādā mājās. Tas ir interesanti.
Runājot par Latviju, ir jārunā arī par okupāciju. Vācijā skolā mēs mācījāmies par okupāciju. Es negribu par to runāt.
Pagājušonakt es sapņoju, ka pasaule gājusi bojā. Un tas tikai tāpēc, ka Džordžs Volters Bušs un musulmaņi ir sajukuši prātā.
Un tad es ieraudzīju Latvijā sniegu. Agrāk domāju, ka sniega nav. Pilsētā, kurā dzīvoju Vācijā, sniegs uzsnieg, bet tūlīt nokūst. Sniegs – tas ir skaisti.
Mira Voltere 2006.gada 3.novembrī Gulbenē.
