Pēc Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī Latvijai ir tiesības būt pārstāvētai ES institūcijās novērotāja statusā.
Pēc Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī Latvijai ir tiesības būt pārstāvētai ES institūcijās novērotāja statusā. Tas nozīmē, ka Latvijai nav balsstiesību, bet ir iespēja paust savu viedokli par ES politikas iniciatīvām, izstrādātajiem tiesību aktu projektiem u.c. jautājumiem. Kopš pievienošanās līguma parakstīšanas neviens svarīgs lēmums nevar tikt pieņemts bez Latvijas un citu kandidātvalstu ziņas. Sociālajos jautājumos Latvijas pārstāvniecība tiek nodrošināta ES Nodarbinātības un sociālo lietu ministru padomē, kur mūs pārstāv labklājības ministre Dagnija Staķe.
Šādas sanāksmes notiek četras reizes gadā. 2003. gada 3. jūnijā Luksemburgā notika pirmā Nodarbinātības un sociālo lietu ministru padomes sanāksme, kurā novērotāja statusā piedalījās arī Latvija. Uz katru no tām Labklājības ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem gatavo Latvijas pozīciju par Ministru padomes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, kas tiek apstiprināti Ministru kabinetā. Tas norāda, ka jau tagad tiekam uztverti kā līdzvērtīgi partneri un Latvijai tiek dotas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, lai klātienē iepazītos ar to, kā tiek veidota ES politika.
Padomes darba kārtībā iekļautie jautājumi tiek izskatīti Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER), kurā piedalās valstu vēstnieki vai vēstnieku vietnieki (izskatot Labklājības ministrijas kompetencē esošos jautājumus, Pastāvīgo pārstāvju komitejā piedalās Latvijas pārstāvniecības ES vadītāja vietnieks), taču vispirms dalībvalstu pozīcijas tiek noskaidrotas un kompromiss tiek meklēts Sociālo jautājumu darba grupā.
Sociālo jautājumu darba grupā Latviju novērotāja statusā pārstāv Labklājības ministrijas atašejs Latvijas Republikas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Darba grupas sanāksmes notiek Briselē vienu divas reizes nedēļā. Lai konsekventi varētu paust Latvijas intereses, Labklājības ministrijas speciālisti seko tiesību aktu projektu virzībai un gatavo instrukcijas Labklājības ministrijas atašejam par Sociālo jautājumu darba grupā skatāmajiem jautājumiem. Labklājības ministrija gatavo arī instrukcijas Latvijas pārstāvniecības ES vadītāja vietniekam par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, kas tiek skatīti Pastāvīgo pārstāvju komitejā. Instrukciju gatavošanā tiek iesaistītas arī citas ministrijas un sociālie partneri, jo sociālie jautājumi lielākā vai mazākā mērā skar visu ministriju intereses.
ES likumdošanas iniciatīvas tiesības nodarbinātības un sociālās politikas jomā ir tikai Eiropas Komisijai. Tāpēc nozīmīgi ir tas, ka dalībvalstu eksperti tiek pārstāvēti arī Eiropas Komisijas komitejās, kas izskata Eiropas Komisijas sagatavotos tiesību aktu un politikas dokumentu projektus un sniedz par tiem savu viedokli, pirms ar tiem tiek iepazīstinātas citas ES institūcijas. Arī Labklājības ministrijas speciālisti piedalās vairākās Eiropas Komisijas darba grupās un komitejās novērotāja statusā (piemēram, Nodarbinātības komitejā, Eiropas Sociālā fonda komitejā, Sociālās aizsardzības komitejā, Drošības, higiēnas un veselības aizsardzības darbā konsultatīvajā komitejā, Administratīvajā komisijā migrējošā darbaspēka sociālās drošības jautājumos, Konsultatīvajā komitejā par vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem u.c.). Līdz ar to Labklājības ministrija ir informēta par visām sociālās politikas aktualitātēm un vajadzības gadījumā pietiek arī ar novērotāja statusu, lai lobētu vienu vai otru lēmumu, jo diskusijās kā topošos partnerus uzklausa arī kandidātvalstis.
