Latvijā smēķē puse no vairāk nekā 1000 jauniešiem 18–24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina aptieku un narkologu kopīgi veikts pētījums. Visretāk šī atkarība raksturīga vecākai paaudzei jeb iedzīvotājiem 55–74 gadu vecumā, kuru vidū nesmēķē un no piesmēķētas vides izvairās 59% respondentu.
Atmešana kļūst aktuāla
Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja Astrīda Stirna atzīst, ka smēķēšana jauniešu vidū Latvijā ir aktuāla problēma. Kad jaunietis cieš no atkarības, būtiski ir saprast iemeslus. Tās var būt psihoemocionālas dabas problēmas. Iespējams, jauno cilvēku kaut kas nomāc un viņš ar šiem pārdzīvojumiem netiek galā, tāpēc glābiņu meklē nomierinošās vielās, kas šajā gadījumā ir cigarete. Bieži jaunieši sāk smēķēt, bara instinkta vadīti – sekojot vienaudžu piemēram un dažkārt atkārtojot ģimenē novēroto – redz, ka vecāki vai brāļi/māsas smēķē, un rīkojas tāpat, pauž eksperte.
Novērots, ka jauniešu vidū ar smēķēšanu biežāk aizraujas meitenes. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka viņas vēlas neatpalikt no pretējā dzimuma vienaudžiem. A. Stirna norāda, ka vīriešiem smēķēšanas un arī cita veida atkarības raksturīgas biežāk nekā sievietēm. “Attiecība varētu būt viens pret četri, proti, uz vienu smēķējošu sievieti ir četri smēķējoši vīrieši. Tā tas bijis tradicionāli, jo jau vēsturiski smēķēšana tika vairāk uzskatīta par vīriešu lietu,” komentē eksperte.
“Smēķēšanas atmešana kļūst arvien aktuālāka – pēdējo trīs gadu laikā aptiekās palielinājies pieprasījums pēc dažādiem pretsmēķēšanas līdzekļiem. Cilvēki iecienījuši gan košļājamās gumijas, gan plāksterus un aerosolus,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
Veselības indekss rāda, ka visbiežāk regulāri smēķē cilvēki ar zemiem ienākumiem (209 eiro un mazāk uz vienu ģimenes locekli) – katrs trešais, bet visretāk – personas ar augstiem ienākumiem (500 eiro un vairāk).
“Smēķēšana ir tā atkarība, kuras sekas uzreiz nav jūtamas, taču ilgtermiņā tā var novest pie ļoti nopietniem veselības traucējumiem – sirds un asinsvadu, plaušu un elpceļu slimības ir izplatītākās. Ietekme, ko smēķētājs nereti jūt kā pirmo, ir grūtības sportojot, jo smēķēšana negatīvi ietekmē fizisko sagatavotību. Tāpat smēķētājiem novēro straujākas ādas novecošanās pazīmes un dzeltenīgus zobus, kā arī smaganu slimības,” atkarības ietekmi iezīmē farmaceite Agnese Ritene.
Piemānīt vēlmi pēc cigaretes
“Kad cilvēks izlemj pārtraukt smēķēt, sākotnēji pēc konsultācijas ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš, ja nepieciešams, nozīmēs arī vizīti pie narkologa,” iesaka A. Stirna. Kopumā atkarības ārstēšanas metodes ir ļoti dažādas – gan medikamenti, gan psihoterapeitiskas metodes, gan arī, piemēram, adatu terapija.
Ir vairāki triki, kas var palīdzēt atteikties no smēķēšanas – nepieciešams novērst uzmanību uz kaut ko citu, izvairīties no situācijas, kas rada vēlmi uzsmēķēt. Dažkārt efektīvi ir cigareti aizvietot ar ko citu, piemēram, košļājamo gumiju. Atmešanas procesā jāpiedomā pie saviem uztura paradumiem, lai cigareti neaizstātu ar pārmērīgu ēšanu vai saldumiem. Smēķēšanas atmešanas procesā lielākā nozīme ir cilvēka motivācijai un vēlmei atbrīvoties no veselībai kaitīgā ieraduma. Ieteicams arī izvērtēt atkarības plusus un mīnusus, piemēram, sarēķināt, cik daudz naudas gadā tiek iztērēts tabakas izstrādājumiem, un apdomāt, vai tas ir tā vērts. Daudziem atmest palīdz kāds regulārs hobijs, piemēram, aktīvāka sportošana, kas īsti nebūs savienojama ar smēķēšanu, iesaka eksperte.
