Pārlūkojot jaunākās ziņas, nesen atradu rakstu, kurā stāstīts par izmaiņām likumā, kas paredz ierobežot smēķēšanu sabiedriskās vietās.
Pārlūkojot jaunākās ziņas, nesen atradu rakstu, kurā stāstīts par izmaiņām likumā, kas paredz ierobežot smēķēšanu sabiedriskās vietās. Protams, es saprotu, ka šādi ierobežojumi ir nepieciešami, bet, pārlasot pieņemtos grozījumus likumā, rodas jautājums – kādu labumu sabiedrībai dos jaunpieņemtie likuma grozījumi?
Jau līdz šim bija aizliegts smēķēt autobusu pieturās, bērnu rotaļlaukumu tuvumā un citās sabiedriskās vietās, bet nu ir svītrots arī punkts, kas paredz atļaut smēķēšanu šim nolūkam paredzētajās telpās, savukārt parkos un skvēros varēs smēķēt šim nolūkam paredzētajās vietās (manuprāt, tas ir vienkārši ģeniāls labojums). Es, protams, neesmu tik izglītots, lai adekvāti spriestu par tabakas dūmu kaitīgo ietekmi, bet pavisam noteikti esmu pietiekami izglītots, lai saprastu, ka smēķēšana tai paredzētajās vietās traucē tikai pašus smēķētājus. Rodas sajūta, ka Latvija ir starp pirmajām valstīm, kas pamanījusi smēķēšanas kaitīgo ietekmi, bet tā vietā, lai beidzot sāktu kontrolēt līdz šim pieņemto likumu ievērošanu, veic, manuprāt, muļķīgus labojumus likumā ar mērķi nomierināt sabiedrības nesmēķējošās daļas prātus. Jau tagad praksē ir pierādījies, ka likumi nedarbojas, jo policija nevar izkontrolēt visus pārkāpējus. Tāpēc arī rodas jautājums – kāpēc izdzīt uz ielas vēl arī tos smēķētājus, kuri, cenšoties neapgrūtināt sabiedrību, smēķē šim nolūkam paredzētajās vietās? Vai tiešām mērķis ir palielināt ienākumus no sodiem, nevis uzlabot sabiedrības veselību? Vai tiešām valdības vēlme ir panākt, ka uz ielām ir vairāk smēķētāju, ko sodīt? Un ja jau līdz šim pieņemtos likumus vairums smēķētāju neievēro, kā to var novērot vakaros sabiedriskās vietas, tad kāpēc valdība domā, ka kaut kas mainīsies veicot labojumus likumā? Un, ja valdība ir tautas kalpi, tad kur paliek smēķētāju intereses?
Es, protams, neuzskatu, ka būtu jāatļauj smēķēt sabiedriskās vietās, bet, manuprāt, lielāks sabiedriskais ieguvums būtu no pārdomātiem un kontrolējamiem likumiem, nevis no “skaļiem”, populistiskiem likumprojektiem, kuri kalpo par reklāmu vai attaisnojumu valdības darbam, bet reālajā dzīvē netiek ievēroti.
