Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča informējusi Latvijas slimnīcu biedrības valdi par izveidojušos konfliktsituāciju ar Latvijas Māsu arodbiedrību, kuras rezultātā šobrīd ierosināta lieta par divu medicīnas māsu atstādināšanu no amata.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča informējusi Latvijas slimnīcu biedrības valdi par izveidojušos konfliktsituāciju ar Latvijas Māsu arodbiedrību, kuras rezultātā šobrīd ierosināta lieta par divu medicīnas māsu atstādināšanu no amata. Latvijas slimnīcu biedrības valde par šo situāciju ir izteikusi savu viedokli.
M.Jaceviča norāda, ka māsu arodbiedrības prezidents A.Lavrinovičs nepiekrīt valdes lēmumam par izmaiņām medicīnas māsu darba līgumā, ne arī par atbrīvošanu no darba. Pašlaik no darba atstādinātās māsas ir iesniegušas prasību tiesā par atjaunošanu darbā un tiesa nozīmēta 9.jūnijā, bet M.Jacevičas iesniegums ar prasību tiesā tiks izskatīta augusta beigās.
Katras slimnīcas vadītājs var saskarties ar līdzīgām problēmām var izveidoties situācija, kad nepietiekama finansējuma dēļ jāmaina struktūrvienību profili un jāpārceļ vai jāatlaiž darbinieki, jo iestādes vadītājam ir jābūt savas iestādes menedžerim. Var rasties pat absurda situācija, ka tiesa liek atjaunot darbiniekus darbā, bet darba vieta ir jau likvidēta, vai arī liek samaksāt vidējo algu par periodu, kad darbinieki nav strādājuši. Darba devējiem vajadzētu iesaistīties šajā procesā, izsakot savu viedokli, aizstāvot darba devēja tiesības lemt par iestādes struktūru un štata vietām. Latvijas Māsu arodbiedrība, šajā gadījumā nepiekrītot slimnīcas administrācijas noteikumiem, jaucas medicīnas iestādes ekonomiskajā darbībā, radot iespējamus zaudējumus.
Sakarā ar ieilgušo krīzi veselības aprūpes nozarē un slimnīcu nepietiekamo finansējumu, slimnīcas ir spiestas veikt dažāda rakstura pasākumus finanšu resursu optimizācijai, tajā skaitā samazināt darbinieku skaitu, mainīt darbinieku pienākumus un darba līgumu noteikumus. Šajos procesos arodbiedrības rīcībai vajadzētu būt lietišķai un konstruktīvai, lai nesaasinātu jau tā ar šādām izmaiņām saspringto situāciju. Darba likums nosaka, ka darba devējam darbinieku skaita samazināšanas gadījumā ir aizliegts uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram bez attiecībās arodbiedrības iepriekšējās piekrišanas. Latvijas slimnīcu biedrības valde uzskata, ka ir nosodāma Latvijas Māsu arodbiedrības rīcība, kas nepiekrīt sava biedra atbrīvošanai no darba, to loģiski nepamatojot ar normatīvajiem aktiem, bet dodot tikai formālu atteikumu.
Nenoliedzami, ka likums šādā situācijā nosaka darba devēja tiesības vērsties tiesā par darba līguma uzteikumu, ņemot vērā tiesu sistēmas noslogojuma pakāpi, šādi strīdi tiek skatīti ilgstoši vairākās tiesu instancēs. Tiesvedības laikā darbinieks juridiski skaitās darbā, bet reāli darbs netiek veikts, jo darba vietas vairs nav, tāpēc nav arī atbilstošu darba pienākumu. Darba devējs šādā situācijā ir spiests maksāt darbiniekam atalgojumu par neveiktu darbu.
Nepilnības normatīvajos aktos, kas reglamentē arodbiedrības tiesības un pienākumus gadījumos, kad arodbiedrība darbojas kā starpnieks starp darbinieku un darba devēju, nedrīkst tikt izmantotas ļaunprātīgi, pilnībā ignorējot darba devēja intereses.
Valsts pamatnostādnes veselības aprūpē un izmaiņas slimnīcu darba organizācijā, piešķirot tām komercsabiedrības statusu, liek domāt par to darbības efektivitātes uzlabošanu, pamatojoties uz ekonomikas likumiem. Nekādā gadījumā nav pieļaujama virzība uz maksātnespēju. Tāpēc nevar gaidīt no uzņēmumu vadītājiem, lai tiktu upurētas uzņēmuma intereses, cenšoties ievērot atsevišķu arodbiedrību un darbinieku intereses.
Nepieņemama ir arī Latvijas Māsu arodbiedrības prezidenta A.Lavrinoviča rīcība, pēc konflikta rašanās rakstot vairākkārtējas nepamatotas sūdzības valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām, kā arī sniedzot nepatiesas ziņas masu informācijas līdzekļiem.
Arodbiedrības vēlme bez jebkāda racionāla un likumiska pamata mēģināt piespiest uzturēt darbiniekus neesošā amata vietā rada situāciju, ka uzņēmumā strādājošie dalās savā nopelnītajā ar strādāt negribošiem un uzņēmumā nenoslogotiem darbiniekiem. Tā ir klaja nerēķināšanās ar patiesām medicīnas māsu interesēm strādāt, palīdzēt ikvienam cilvēkam, sniedzot medicīnisko palīdzību, un nopelnīt.
Latvijas Māsu arodbiedrības rīcība šajā situācijā ir uzskatāma par destruktīvu un veselības aprūpes nozares sakārtošanai traucējošu.
