Daudzviet rajonā nelielos piemājas dārzos un plašos tīrumos ļaudis sākuši novākt kartupeļus. Viņi uzskata, ka tā diemžēl neesot tik laba kā pagājušajā gadā, jo traucējis sausais un karstais laiks.
Daudzviet rajonā nelielos piemājas dārzos un plašos tīrumos ļaudis sākuši novākt kartupeļus. Viņi uzskata, ka tā diemžēl neesot tik laba kā pagājušajā gadā, jo traucējis sausais un karstais laiks.
“Savas saimniecības iztikšanai jau kartupeļu pietiks. Tos izbarojam arī lopiem, tāpēc vismaz piecas tonnas vajadzīgas. Pērn bija laba raža, bet lielākā daļa kartupeļu sapuva” prāto Daukstu pagasta piemājas saimniecības “Andrupi” saimnieks Vitālijs Paiders.
Izmantojot saulaino un sauso laiku, viņš, palīdzot meitai un mazdēlam, steidz novākt kartupeļus vienā no 0,3 hektāru lielajiem tīrumiem. V.Paiders stāsta, ka audzējot galvenokārt jau labi iepazītas kartupeļu šķirnes:’Laimdotu’, ‘Laumu’ un ‘Adretu’. Par garšīgāko viņš atzīst ‘Adretu’.
“Vajadzētu ieaudzēt kādu jaunu šķirni. Tīruma malā divās vagās iestādījām šķirni ‘Madara’, bet vienu no vagām paspēja novākt meža cūkas, kas kļuvušas pārāk drosmīgas,” stāsta V.Paiders.
Saimnieks uz talku palīgus aicina tad, kad kartupeļiem “nokrīt” laksti, jo uzskata, ka tad ilgāk nav ko gaidīt. Viņš priecājas, ka saimniecībā ir gandrīz četrdesmit gadus vecs traktors, kas lieti noder, izarot vagas, jo nevajagot traucēt kaimiņus.
Netālu no tīruma ganās trīs govis un telīte, bez kurām, dzīvojot laukos, neiztikt.
“Pienu nododam pārstrādei Cesvaines pienotavā. Pirms tam sadarbojāmies ar akciju sabiedrību “Smiltenes piens”, bet nevarējām piemēroties viņu kvalitātes prasībām, vienmēr bija kāda vaina. Cesvainieši atšķirībā no Smiltenes atkal kavējas ar samaksu par realizēto pienu,” skaidro V. Paiders.
