Lauksaimnie-cības sektora attīstību 8.Saeimas laikā visvairāk ietekmējusi Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un Zemkopības ministrijas spēja apgūt ES un nacionālā budžeta līdzekļus.
Lauksaimnie-cības sektora attīstību 8.Saeimas laikā visvairāk ietekmējusi Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un Zemkopības ministrijas (ZM) spēja apgūt ES un nacionālā budžeta līdzekļus.
Šīs Saeimas laikā strādājušas trīs valdības, tomēr zemkopības nozari šīs pārmaiņas skārušas maz, jo visus četrus gadus ministriju vadījis no Zaļo un Zemnieku savienības nākušais ministrs Mārtiņš Roze un valdību deklarācijās solītā lauku attīstības politika palikusi nemainīga. Kā veicies ar solītā īstenošanu, jautājam zemkopības ministram un lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem. Ielūkosimies arī partiju solījumos nākamajiem četriem gadiem.
Palielinājies gan eksports, gan birokrātija
Valdības solīja veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, nodrošināt tādu valsts un ES atbalstu laukiem, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju.
Valsts un ES līdzekļi lauksaimniecības attīstībai ik gadu turpina augt, taču Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) atgādina, ka patlaban “vecajās” ES dalībvalstīs atbalsts zemniekiem tomēr ir lielāks – par apsaimniekotu zemes hektāru var saņemt vidēji 300 eiro (piemēram, Nīderlandē un Francijā vēl vairāk), kamēr Latvijā zemnieki maksimāli var pretendēt uz 100 eiro par hektāru.
Nepilnīgs ir ne tikai ES, bet arī valsts atbalsts – LOSP valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane uzsver, ka lauksaimniecības subsīdijas 2006. gadā nesasniedz 2,5 % no pamatbudžeta izdevumiem, kā to nosaka Lauksaimniecības un lauku attīstības likums. Viņa cer, ka situāciju labos budžeta grozījumi. No tiem lauksaimnieki gaida arī kompensācijas lielā sausuma radītajiem zaudējumiem – LOSP aicinājis šim mērķim piešķirt vismaz 15 miljonus latu. Tas ir sevišķi aktuāli, jo pagaidām nav sekmējusies apdrošināšanas sistēmas izveide lauksaimniecībā.
“Prasītās apdrošināšanas prēmijas ir pārāk augstas un galvenos lauksaimniecības riskus apdrošināt vispār nav iespējams,” uzsver “Zemnieku saeimas” biroja vadītāja Rita Sīle.
Zemkopji negaida tikai naudu, bet arī skaidrību par lauksaimniecības politiku. “Patlaban beidzot tiek izstrādāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Galvenais uzdevums, manuprāt, ir veicināt lauksaimniecības konkurētspēju. Tikai tā varam cerēt izpildīt mērķi 2020.gadā sasniegt 80 % no ES vidējā lauku mājsaimniecību labklājības līmeņa,” secina “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Valters Bruss. Kā trūkumu viņš izceļ pēdējos gados augušo birokrātiju – lauksaimniekiem jāpilda daudz jaunu normatīvo aktu. Dz.Kreišmane papildina, ka nepieciešams sakārtot datu apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu, Uzņēmumu reģistru, Pārtikas un veterināro dienestu, lai zemniekiem nevajadzētu tērēt laiku un līdzekļus rakstisku izziņu sagādāšanai. Solīts tas ir, bet rezultāti nav vēl redzami.
Par spīti visiem šiem trūkumiem, lauksaimnieciskā ražošana ir attīstījusies, Latvijas eksports uz ES dalībvalstīm 2005.gadā ir pieaudzis visās produktu grupās. Īpaši zivju, gaļas, cukura un miltu konditorejas, kā arī augļu un dārzeņu produktiem. Visvairāk ES iekšējā tirgū 2005.gadā pārdoti piena produkti un graudi.
Tiesa gan, pēc V.Brusa domām piena lopkopības pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta, jo pēc Konkurences padomes informācijas piena ražotāji saņem tikai 20 % no pašreizējās piena cenas, turklāt piena teļus par augstām cenām uzpērk ārzemnieki.
Lauku iedzīvotāji joprojām trūcīgāki
Samazinoties darbaspēka vajadzībai lauksaimnieciskajā ražošanā, valdības solīja attīstīt alternatīvās ražošanas nozares un nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, tā risinot iedzīvotāju nodarbinātības problēmu un paaugstinot ienākumus. ZZS solīja apturēt reģionu un cilvēku noslāņošanos.
ZM informē, ka operatīva un izglītojoša informācija par uzņēmējdarbības attīstības iespējām aizvien vairāk sasniedz katru lauku iedzīvotāju, jo 2005.gadā izveidota Lauku konsultatīvā un informācijas apmaiņas sistēma. 510 pašvaldībās pieņemti darbā speciālisti lauku attīstības veicināšanai, šogad šim mērķim atvēlēti 1,4 miljoni latu.
ZM realizētā Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma devusi iespēju kredītprocentu likmes no 6,8 % samazināt uz 4 % kooperatīviem un bioloģiskajām saimniecībām un uz 5% pārējiem.
Ilgtermiņa ieguldījums ir atbalsts izglītībai – kopš šā gada 1.septembra ikmēneša atbalstu 35 latu apmērā var saņemt visi profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kas apgūst ar lauksaimniecību saistītas programmas, savukārt 70 latu stipendiju jau trīs gadus var saņemt studenti, kas apņēmušies strādāt lauksaimniecības nozarēs. Atbalsta ietekmi sajutusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā šogad nokomplektēts Lauksaimniecības fakultātes 1.kurss ar 61 valsts apmaksātu vietu un 12 studentiem maksas grupā.
“Tāds reflektantu pieplūdums nebija vērojams pēdējo trīs gadu laikā. Pārrunas ar studentiem liecina, ka daļēji viņus motivējis nākotnē sagaidāmais ES atbalsts. Ir skaidrs, ka arī lauksaimnieciskā ražošana ir bizness, kurā nepieciešamas profesionālas zināšanas,” saka LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša.
ZM ir sniegusi arī konkrētu atbalstu jaunu ražošanas nozaru attīstībai – ieviesta atbalsta shēma biodegvielas ražotājiem, šogad tam paredzēti 3,7 miljoni latu. Toties liela neziņa un uztraukums valda par cukura nozares nākotni – kamēr abas cukurfabrikas nav atklājušas ilgtermiņa plānus, sakņu audzētāji nevar plānot savu darbu.
Nesekmīgi līdz šim bijuši arī lauksaimnieku centieni panākt vieglākus nosacījumus alkohola ražošanai privātajās saimniecībās un mājas apstākļos. Šobrīd alkohola ražošanas un pārdošanas uzsākšanai ir vienādi kritēriji jebkura mēroga ražotājam, izņemot mazos alus darītājus. Piemēram, licences iegūšana izmaksā 500 latu, kā arī jāiemaksā augsts nodrošinājuma garants par akcīzes nodokļa nomaksāšanu.
Apkopojot pagājušo četru gadu darbu, zemkopības ministrs M.Roze secina, ka lauku vide un lauksaimniecība acīmredzami attīstās, kļūstot produktīvāka un konkurētspējīgāka. To apliecina fakts, ka pēdējo četru gadu laikā auguši ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto – 2002. gadā laukos vidējā mēneša darba samaksa bija 56 lati mēnesī, bet pērn tā sasniegusi 128 latus. Tomēr ZZS solītā reģionu un cilvēku noslāņošanās nav pārvarēta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šāgada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas valstī bija 292 lati – Rīgā tā sasniegusi 335 latus, bet Latgales reģionā – vidēji 205 latus. Tātad dažādos reģionos maksa par padarīto joprojām ievērojami atšķiras.
Kā aizstāv Latvijas intereses?
Nodrošināsim nacionālo interešu pārstāvniecību ES Kopējās lauksaimniecības politikas un tās reformas īstenošanā, sola pašreizējās valdības deklarācija. Pēc iestāšanās ES ir nodrošināta Latvijas interešu aizstāvība dažādās Eiropas instancēs, norāda ZM, kas aktīvi pārstāvējusi un koordinējusi Latvijas nacionālo pozīciju tādos svarīgos jautājumos kā lauku attīstības stratēģiskās vadlīnijas, zivju kvotas 2006.gadam, cukura sektora reforma un citos.
LOSP pozitīvi vērtē Ministru kabineta lēmumu dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā deleģēt LOSP pārstāvi Armandu Krauzi, jo Latvija un Malta bija līdz šim vienīgās ES valstis bez saviem lauksaimniecības speciālistiem šajā ES institūcijā.
Saskaņā ar valdības lēmumu nākamajā plānošanas periodā no kopējā ES struktūrfondu atbalsta Latvijas lauksaimniecībai līdz šim pieejamie
14 % finanšu līdzekļu tiks samazināti līdz 10 %, novirzot starpību Eiropas Reģionālās attīstības fondam. Pēc ilgām diskusijām lauksaimnieku organizācijas patlaban vienojušās un Ministru kabinets akceptējis Lauku attīstības programmas finansējuma sadali nākamajam periodam – konkurētspējas paaugstināšanai paredzēti 50 % finansējuma, vides uzturēšanai – 30 % un lauku ekonomikas dažādošanai 20 %.
Ko sola nākamajā četrgadē?
Pašlaik pie lauksaimniecības politikas stūres esošā ZZS savā priekšvēlēšanu īsajā programmā īpaši neuzsver šo jomu, vien minējusi, ka veicinās reģionālo attīstību. Šo mazvārdību nedaudz izvērš ministrs M.Roze – viņš ir pārliecināts, ka nākotnē lauksaimniekiem optimistiski ļauj lūkoties ZM izstrādātā un ar lauksaimnieku organizācijām apspriestā Latvijas lauku attīstības stratēģija 2007. – 2013.gadam. Tajā precīzi definēta mērķu sasniegšana šādās jomās: lauku cilvēku spnākumu palielināšana laukos, lauku dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un lauku dzīves telpas attīstība.
“Jaunā laika” programmā lasāms solījums ar zemiem nodokļiem un ES fondiem aktivizēt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas, nodrošināt ilgstošu un stabilu tautsaimniecības uzplaukumu, bet lauksaimniecības attīstībai izmantot ES finansējumu, saglabājot tradicionālo lauku dzīvesveidu un vidi.
Tautas partija par jaunām darba vietām un reģionu uzplaukumu sola rūpēties, attīstīto zinātni un inovācijas procesu, abas jomas sasaistot ar uzņēmējdarbību. Ar ražošanas attīstību panākšot izaugsmi novados, bet starp svarīgākajiem uzdevumiem 9.Saeimā esot valsts pārvaldes kapacitātes celšana, lai nodrošinātu ES fondu apguvi.
“Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK apņēmusies mazināt sociālo noslāņošanos, veicināt uzņēmējdarbību reģionos un sabiedrības vidusslāņa veidošanos, savukārt tās ideoloģiskie pretinieki no “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” par zemkopības tēmu pateikuši tik vien kā: “Esam par dabas resursu saudzīgu izmantošanu.
***
Iepriecina:
Pēdējos 4 gados piesaistīti ES un nacionālā budžeta līdzekļi – vairāk nekā 600 miljoni latu. Neražas gados un neparedzētu zaudējumu gadījumos izmaksātas kompensācijas.
Pašvaldībās algo speciālistus lauku attīstības veicināšanai.
Uztrauc:
Mūsu lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus ES.
Stabilitātes un tālredzības trūkums, lauksaimnieki nevar plānot darbu ilgtermiņā.
Apdraudēta cukura nozares un piena lopkopības pastāvēšana.
