Šovasar darba darīšanās izbraukāju Vidzemi un Latgali. Pati dzīvoju Kurzemē. Skatoties caur automašīnas logu, Kurzemes lauki neliekas īpaši pievilcīgi, bet redzētais Alūksnes, Gulbenes, Rēzeknes un Krāslavas rajonos mani satrieca.
Šovasar darba darīšanās izbraukāju Vidzemi un Latgali. Pati dzīvoju Kurzemē. Skatoties caur automašīnas logu, Kurzemes lauki neliekas īpaši pievilcīgi, bet redzētais Alūksnes, Gulbenes, Rēzeknes un Krāslavas rajonos mani satrieca. Kilometriem ne mājas, ne lopa, ne cilvēka. Tikai aizauguši lauki.
Šovasar braukāju arī pa Lietuvu. Ainava tomēr tur ir daudz citādāka. Un tad, protams, rodas jautājums, vai Lietuvas zemniekiem nav problēmu? Piedaloties mums radniecīgas organizācijas kongresā Dotnuvā, dzirdēju, ka ir. Problēmas līdzīgas mūsējām. Bet, ja rezultāts ir veiksmīgāks, iemesli var būt divi. Vai nu Lietuvas zemnieks ir čaklāks un gudrāks par mums, vai gudrāka ir Lietuvas Saeima un valdība. Iespējams veiksmes cēlonis meklējams politikā. Lietuvā tikai puse deputātu ir no partiju sarakstiem, otra puse ir no vēlētāju apgabaliem. Līdz ar to lielāka atbildība vēlētāju priekšā. Izpaliek iespēja nekautrīgi bīdīt Saeimā un valdībā personiskās intereses.
Nav pamatojuma
Latvijā top vesela virkne oficiālu dokumentu (Latvijas Pozīcijas dokuments iestājai ES, Nitrātu direktīva, 1998.gada apstiprinātā Lauku attīstības programma), kurus var nosaukt par zinātnisko fantastiku. Lai realizētu tajos paredzētos pasākumus lauksaimniecībā, nepieciešamas investīcijas simtiem miljonu latu apmērā. Piemēram, subsīdijām lauksaimniecībā 2001.gadā no valsts budžeta atvēlēja 20,8 miljonus latu. Lai savestu kārtībā kūtsmēslu krātuves atbilstoši Nitrātu direktīvas prasībām, nepieciešami aptuveni 15 miljoni latu (Zemkopības ministrijas aprēķins), lai sasniegtu Pozīcijas dokumentā nosauktos rādītājus lauksaimniecībā uz iestāšanās brīdi ES, nepieciešami aptuveni 600 miljoni latu (pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta aprēķiniem). 1998.gadā apstiprinātajā Lauku attīstības programmā vispār nav ekonomiska pamatojuma. Kā praktiskiem lauku cilvēkiem mums nav saprotams, ka valdība izstrādā programmu, kurai nav paredzēta nauda. Ja es kā zemniece kaut ko tādu izdarītu saimniecībā, mani uzskatītu par stipri jocīgu.
Ir bezdarbs
Par to, ka Zemkopības ministrijas speciālisti ir iepazinušies ar situāciju, liecina tas, ka top jauna Lauku attīstības programma ar apakšprogrammu “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstība”. Tuvākajā laikā šo apakšprogrammu apstiprinās Ministru kabinetā. Zemkopības ministrija tās realizācijai prasīs 10 miljonus latu no 2002.gada budžeta. Ar šo naudu pietiktu lejupslīdes apturēšanai. Lauku ekonomika pašlaik ir atkarīga no lauksaimniecības kā galvenā nodarbinātības veida laukos, kas kopumā nodrošina darbu un iztiku aptuveni 37 procentiem no visiem nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem. Lauksaimniecībā nodarbināto skaits samazinās, bet citas lauku ekonomikas nozares nespēj nodrošināt ienākumus lauku iedzīvotājiem. Lauku iedzīvotāju ienākumi ir ļoti zemi (2000.gadā 52,1 lats uz vienu iedzīvotāju), turklāt ar krasu tendenci samazināties. Tautsaimniecības attīstības pozitīvā ietekme uz iedzīvotāju labklājību ir izpaudusies tikai pilsētās. Investīcijas laukos ir četras reizes mazākas nekā pilsētās. Lauksaimniecībā neizmantotās zemes 2000.gadā sasniegušas 19 procentus (443,4 tūkstošus hektāru).
Top programma
Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas realizācija veicinās akvakultūras, rūpniecības, medniecības, tūrisma, un atpūtas pakalpojumu, sadzīves un citu pakalpojumu, amatniecības attīstību laukos. Atliek cerēt, ka uzņēmīgi darboņi nenomakšķerēs arī šo naudiņu, tāpat kā daudz un dažādo fondu naudu pie dažādām ministrijām, par kuru eksistenci vienkāršajam mirstīgajam nav ne jausmas, un cilvēks laukos nekļūs par retu parādību, ierakstāmus sarkanajā grāmatā.
Latvijas Zemnieku federācijas valde, uzklausot Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktores Ņ.Rakstiņas informāciju par Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu, bija vienota – tāda programma ir vajadzīga. Pašlaik, kad šī programma novirzīta starpministriju saskaņošanai, viena otra ministrija jau sāk apšaubīt tās nepieciešamību. Loģiski, jo pašreiz ar lauku attīstības jautājumiem nodarbojas astoņas ministrijas un katrai ir kāds naudas žūksnītis, ar kuru var manipulēt, tad turpmāk tas viss būs Zemkopības ministrijas vai Uzņēmējdarbības attīstības fonda pārziņā (pēc programmas projekta). LZF uzskata, ka tā būtu pareizi un atbalstīs Zemkopības ministriju.
