Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” septembra sākumā žurnālistiem organizēja braucienu pa vairākām “Lauku labumu” saimniecībām. Šoreiz iepazīstināsim ar Rīgas rajona Mālpils pagasta zemnieku saimniecībā “Liepkalni – Vēži” redzēto un dzirdēto.
Saimniecība nodarbojas ar augļu koku un ārstniecības augu audzēšanu. Saimnieki Sarmīte un Egils Dangas saimniecībā izaudzētajai produkcijai raduši realizācijas iespējas nelielā veikaliņā Rīgā. “Mēs ar vīru esam rīdzinieki, bet, sākoties īpašumu atgūšanai, liktenis lēma mums atgriezties uz laukiem uz vīra vecvecāku saimniecību, kas pirmās neatkarīgās Latvijas laikā nodarbojusies ar piena lopkopību un sviesta eksportu. Jau tolaik apkārt mājai bija ierīkots ābeļdārzs divu hektāru platībā.Šodien mums ir četri hektāri,” stāsta S.Danga. Kopumā “Liepkalnos” apstrādā 16,8 hektārus.
Izvēlas bioloģisko lauksaimniecību
Saimniekiem nav lauksaimnieciskās izglītības, tāpēc, sākot saimniekot, izvēle bijusi par labu bioloģiskajām saimniekošanas metodēm. Uz to mudinājusi no citiem zemniekiem gūtā pieredze un vēlme saglabāt vidi. “Šodien nevar izdzīvot tikai ar zemniekošanu, tāpēc liku lietā savu tirdzniecības darbinieces pieredzi un uzņēmos organizēt Rīgā “zaļos tirdziņus”. Piecus gadus centrāltirgū ir “zaļā tirgus” stends, trešo gadu darbojas veikals Krišjāņa Barona ielā. Ļoti liela problēma ir darbaspēks, ja savulaik mūsu saimniecībā strādāja astoņi cilvēki, tad šodien esam tikai paši,” saka Sarmīte. Saimniekošana sākusies ar ārstniecības augiem, tāpēc ierīkota arī to žāvētava.
Audzē slejās
Ārstniecības augus saimniecībā audzē apmēram pusotru metru platās un vairākus desmitus metru garās slejās, lai zāli starp šīm slejām, kā arī ābelēm varētu izpļaut ar tam domāto traktoru. Regulāri tiek mainīta arī augu seka. Saimniecībā audzē mārsilu un timiānu, kas ietilpst pretklepus līdzekļa “Pertusīns” sastāvā. To lakstus Sarmīte iesaka izmantot podagras un reimatisma ārstēšanai. Timiāns lietojams arī kā garšaugs. Vieta rasta arī vairāku veidu piparmētrām, par labāko šķirni atzīstot ‘Medičku’. “Audzējam arī kaķumētru, kas dabā ir iznīkusi, bet ļoti patīk kaķiem. Katrā dārzā noteikti vajadzētu augt kliņģerītēm. Vietu esam raduši arī īstajai dižzirdzenei, kas dabā sastopama ārkārtīgi reti. Savulaik no botāniskā dārza Anglijā atvedu vienu stādu. Tā veicina gremošanu un spēcina organismu. Pavasarī tās lapas var lietot salātos. Pircēji iecienījuši arī ehināciju imūnsistēmas spēcināšanai,” iesaka saimniece. Interesanti, ka baldriāna ziedus un stublājus saplucina, lai iegūtu sulu, ko pilda pudelēs un pa ziemu glabā pagrabā. Pavasarī uz spaini ūdens izmanto vienu ēdamkaroti baldriāna sulas un pirms salnas miglo augļu kokus. Tiem it kā apkārt izveidojas kupols un ziedi iztur trīs četrus grādus zemāku temperatūru.
Ābolu bagātība
Par labāko rudens ābolu šķirni saimnieki uzskata šķirni ‘Kovaļenkovskij”. Tie ir tumši sārti āboli ar izcilu kvalitāti. Pavasarī pundurābeles miglo ar nātru vircu. “Esam iecienījuši pundurābeles, jo tās ir viegli kopjamas, ar slaidiem zariem un labu vainagu. Izcila šķirne, kas piemērota bioloģiskajam dārzam, ir arī ‘Auksis’. Liela nozīme ir izraudzīties tās ābolu šķirnes, kas ir laba tirgus prece un labi glabājas,” uzskata S.Danga.
