Laulību šķir tiesa, pamatojoties uz viena vai abu laulāto iesniegumu, taču saskaņā ar grozījumiem Civillikumā, kas spēkā stājās no 1.janvāra, šķiršanās iesniegumā jānorāda, vai starp laulātajiem panākta vienošanās par īpašuma sadali un bērna uzturēšanu.
Laulību šķir tiesa, pamatojoties uz viena vai abu laulāto iesniegumu, taču saskaņā ar grozījumiem Civillikumā, kas spēkā stājās no 1.janvāra, šķiršanās iesniegumā jānorāda, vai starp laulātajiem panākta vienošanās par īpašuma sadali un bērna uzturēšanu.
Likumā teikts, ka laulību var izšķirt, ja tā ir izirusi, bet par izirušu tā uzskatāma, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos, kā arī, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Pēc grozījumiem Civillikumā laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti nevēlas to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī.
“Grozījumi Civillikumā laulības šķiršanu viennozīmīgi sarežģīs. Līdz šim neviens no tagad esošajiem apgrūtinājumiem nebija. Patiesībā likums grozīts, lai apgrūtinātu laulības šķiršanu, un tāda ir bijusi arī likumdevēju doma. Paraugs grozījumiem bijis Vācijas likumdošana. Pirms likuma grozījumiem notika sabiedriskās domas un juristu viedokļu izpēte, un lielākā daļa atzina, ka laulību var šķirt, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Laulību nebūs grūti izšķirt tad, ja abas puses domās vienprātīgi, sarežģījumi radīsies tad, ja būs kādi strīdus jautājumi,” skaidro Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tad laulību var šķirt trijos gadījumos: ja laulības šķiršanas pieprasītājam ar otru pusi kopdzīve kļuvusi neizturama un cietsirdīga, ja abi laulātie pieprasa laulības šķiršanu vai viens laulātais piekrīt otra prasībai šķirt laulību, ja viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.
Ja tiesa uzskata, ka ir iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanās nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Laulību var neizšķirt, ja no laulības dzimušais bērns nav sasniedzis pilngadību, kā arī gadījumos, ja laulātie nav vienojušies par bērna aizgādību, uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali.
Laulātajam, kura vainas dēļ laulība izjukusi, atbilstoši viņa materiālajam stāvoklim jānodrošina otrai pusei iepriekšējo labklājības līmeni un uzturu. Šis pienākums ilgst tik ilgi, cik ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu. Piemēram, ja laulība ilgusi piecus gadus, tad vēl piecus gadus pēc tās šķiršanas laulātais, kura dēļ laulība izjukusi, uzturēs otro pusi. Ja laulātajiem ir nepilngadīgs bērns un viņš šajā laika posmā nav sasniedzis pilngadību, tad šis pienākums turpinās līdz bērna pilngadībai.
Savukārt šāda uzturēšana nav nepieciešama gadījumos, ja bijušais laulātais devies jaunā laulībā, ja viņa (viņas) ienākumi ir tādi paši kā līdz laulībām vai arī ja viņš (viņa) izvairās no darba.
Mainījusies ir valsts nodeva par šķiršanos. Ja agrāk, iesniedzot iesniegumu, bija jāmaksā 20 lati, un pēc laulības šķiršanas tiesa varēja uzlikt papildu nodevu līdz 50 latiem, tad tagad noteikta viena summa – 50 lati.
G. Gulbinska atzīst, ka pēdējos gados Gulbenes rajonā laulību šķiršanu skaits nav liels. Grūti minēt iemeslus.
“Tagad mazāk slēdz laulības. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc arī laulību šķiršanu ir ievērojami mazāk nekā astoņdesmito gadu beigās. Agrāk laulību šķiršanas veidoja trešo daļu no visām civillietām,” atzīst G. Gulbinska.
