Nedēļas sākumā Krieviju trīs dienu vizītē apmeklēja ASV prezidents Baraks Obama, kurš tikās ar vairākām augstām amatpersonām, nobaudīja nacionālās virtuves veltes un parakstīja virkni dokumentu.
Vizītes pirmajā dienā Obama un Krievijas līderis Dmitrijs Medvedevs parakstīja deklarāciju, apņemoties noslēgt jaunu kodolieroču ierobežošanas līgumu, ar kuru jāaizstāj 1991. gadā noslēgtā vienošanās START. Abas puses apņēmušās septiņu gadu laikā no jaunā līguma spēkā stāšanās brīža kaujas galviņu skaitu ierobežot starp 1500 un 1675, savukārt stratēģisko nesējsistēmu skaitu paredzēts noteikt no 500 līdz 1000 vienībām. Salīdzinājumam – ASV rīcībā šā gada sākumā bija aptuveni 2200 operatīvi izmantojamu kaujasgalviņu, bet Krievijas arsenālā – 2790.
Maskavā parakstīts arī līgums, kas ļauj izmantot Krievijas gaisa telpu ASV karavīru un ieroču transportēšanai uz Afganistānu. Saskaņā ar šo dokumentu ASV caur Krievijas gaisa telpu atļauts veikt 4500 militāro lidojumu gadā jeb aptuveni 12 dienā. Tie netiks aplikti ar gaisa navigācijas nodevām, un to laikā lidmašīnas nenosēdīsies Krievijā. Līdz šim Krievija atļāva savu teritoriju izmantot tikai nenāvējošām militārajām piegādēm pa dzelzceļu. Tajā pašā laikā palikušas neatrisinātas Maskavas un Vašingtonas domstarpības par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Austrumeiropā, un šajā sakarā abu lielvaru līderi uzdevuši ekspertiem veikt kopīgu raķešu draudu analīzi. Vietā atgādināt, ka Vašingtonas un Maskavas militārā sadarbība tika iesaldēta pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā pagājušā gada vasarā. Obama pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu atzina, ka sarunas bijušas produktīvas, kā arī pauda pārliecību par progresu abu valstu attiecībās.
ASV līderis arī pirmo reizi tikās ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, kopīgās brokastīs aizvadot vairāk nekā divu stundu sarunu. Putins, lai arī tikšanās laikā konsekventi centās izvairīties no acu kontakta ar augsto viesi, izteicās, ka ir priecīgs par iespēju iepazīties ar Obamu un ar jaunā ASV līdera vārdu tiek saistītas cerības uz abu valstu attiecību attīstību.
Politikas novērotāji jau pauduši, ka draudzīgais sarunu tonis spilgti kontrastē ar asajiem izteikumiem, piemēram, Obamam pārmetot, ka Putins joprojām ar vienu kāju stāv uz vecā attīstības ceļa, bet ar otru –
uz jaunā. Iespējams, Obama vēsturē ieies ne tikai kā pirmais afroamerikāņu izcelsmes ASV prezidents, bet arī kā Amerikas līderis, kuram izdosies noregulēt attiecības ar «neprognozējamo lāci».
