Slimību profilakses un kontroles centrs nācis klajā ar paziņojumu, ka šobrīd valstī ir konstatēti astoņi saslimšanas gadījumi ar leģionāru slimību, tostarp februārī saslimis mazs bērns Aizkrauklē, bet pērn kopumā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi ar šo infekcijas slimību. Inficēties ar leģionellām pārsvarā var no cilvēka radītām ūdens tvertnēm, kurās ir izteikti labvēlīga vide, lai baktērijas varētu savairoties, turklāt viens no galvenajiem faktoriem ir ūdens siltums – no 25 līdz 42 grādiem. Ir gadījumi, kad leģionellas konstatētas arī kompostā un stādu zemē.
Ilze Ābrāma, ārste infekcioniste
Leģionāru slimību izsauc leģionellas baktērija. Tā ir reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā plaušu karsonis. Inficējas ar ūdens aerosola daļiņām caur elpceļiem– visbiežāk ejot dušā, arī džakuzi, pirtīs, saunās, kur ir mitrs gaiss. Dzerot ūdeni, inficēties nevar. Lai nepieļautu baktērijas izplatīšanos, jāveic epidemioloģiskie pasākumi – ja ilgstoši nav lietots karstais ūdens, tas krānos un dušās dažas minūtes vispirms ir jānotecina. Svarīgi ir regulāri tīrīt un dezinficēt dušas galviņas. Lai nesavairotos šīs bīstamās baktērijas, tagad ir arī izdots likums, kas nosaka, ka karstā ūdens cirkulācijai ir jābūt virs +60 grādiem. Leģionāru slimībai ir divas izpausmes – pneimonija un Pontiaka drudzis, kas ir nedaudz vieglāka forma. Ja pneimoniju neārstē, tad no leģionellas baktērijas ir pat 30 procentu letalitāte. Pontiaka drudzim ir raksturīgs drudzis, kas ilgst no divām līdz piecām dienām, kā arī temperatūra, muskuļu un galvas sāpes, bet no tā spontāni var izārstēties, jo tas tomēr nav plaušu karsonis. Lai izārstētos no pneimonijas, vajag antibakteriālo terapiju. Klīnika – sauss klepus, galvassāpes, muskuļu sāpes, intoksikācija, slikta dūša, caureja un nieru mazspēja. Rentgens parasti uzrāda specifiskas izmaiņas plaušās. Vairāk slimības gaita atklājas, runājot ar slimnieku. Vainīgi var būt kondicionieri, kur gaisu atvēsina ar mitrinātāju, varbūt cilvēks bijis kaut kur siltajās zemēs, uzturējies tādā vidē, kur ir gaisa mitrinātāji.
Artūrs Gulbis, SIA “Vidzemes enerģija” valdes loceklis
“Vidzemes enerģija” siltummezglos aizvada +70 grādu karstu ūdeni, kāds tas arī līdz siltummezgliem aiziet. Tuvāk mājām ūdens temperatūra mainās, to regulē arī mājas apsaimniekotājs. Jāpiebilst, ka šīs bīstamās situācijas veidojas taupības dēļ. Cerībā ietaupīt cilvēki pazemina ūdens temperatūru un rada labvēlīgu vidi šai bīstamajai baktērijai, kura diemžēl iet bojā tikai virs +50 grādiem. Visbīstamāk acīmredzot ir duškabīnēs, kur tā var uzkrāties dušas uzgaļos. Mēs taču nesākam mazgāties ar ļoti karstu ūdeni, bet to maisītājā sajaucam ar auksto ūdeni uz mazākiem grādiem, līdz ar to baktērija neiet bojā un spēj radīt draudus veselībai. Tātad būtu biežāk jādomā par dušas uzgaļu tīrīšanu un dezinfekciju. Protams, apsaimniekotājam ir jātur bēda par katras mājas ūdensapgādes sistēmu.
Romans Adamovičs, SIA “Alba” valdes loceklis
Tas ir ļoti vienkārši. Šī baktērija līdz +45 grādiem attīstās. Cik mēs esam taisījuši analīzes, mums šī baktērija nekur neparādās. Es domāju, ka te visvairāk jāuzmanās tiem, kam ir elektriskie ūdens sildītāji. Ja to taupības režīmā ieslēdz līdz +40 grādiem, tad var sākties problēmas, jo ir jābūt apmēram +60 grādiem. Tagad jau katrā mājā ir siltummezgls, kurš sagatavo silto ūdeni, bet tiem, kuriem nav šo siltummezglu, ir elektriskie sildītāji. Mūsu ūdensvados šī baktērija attīstīties nevar, jo aukstajam ūdenim nav vairāk par +8 grādiem. Ūdens pārbaudes ir regulāras, mums ir monitorings – visu darām saskaņā ar kārtību, kādu to ir noteikusi valsts. Ja runā par ūdensvadiem, kas ir mūsu pārziņā, varu teikt, ka tie ir kārtībā, bet par tiem, kas ir māju iekšienē, atbild apsaimniekotājs – “Gulbenes nami”. Mēs esam atbildīgi arī par atdzelzošanas staciju, kuras darbībai sekojam. Pagājušajā gadā mēs visu ūdeni izpumpējām un to iztīrījām. Šīs slimības sakarā ir vairāk jāseko līdzi katrai konkrētajai mājai.
