Lai Gulbenes novada domē saka un domā, ko grib, bet Lejasciemā bija, ir un būs pašiem sava Valdīšana. Sirsnīgā, runīgā Ausmas kundze šā vārda spēku zina jau 55 gadus, tātad lielāko daļu no viņas 78 gadus garā mūža. “Man meitas gados bija čigānu uzvārds – Ābrama. 23 gadu vecumā apprecējos un tiku pie Valdīšanas – pie vīra uzvārda. Dēls un mazdēls tagad dzīvo Rīgā, tur viņu valdīšana. Dēls ir Aigars, mazdēlu par Robertu sauc – tāpat kā manu nu jau aizsaulē esošo dzīvesbiedru,” “Dzirkstelei” saka Ausma – īstena lejasciemiete.
Neparastais uzvārds viņai nekad neesot traucējis. Bieži nepazīstami cilvēki mēdzot pārjautāt, kā īsti kundze jādēvē. Kad saprot, ka tas nav joks un ka viņa patiešam ir Valdīšana, daudzi labestīgi smaida. Ausmai tā valdīšana tāda maiga, mīlīga, omulīga. To varētu nosaukt par maigo varu.
Tomēr kundze atklāj, ka prot valdīt un savaldīt. 12 gadus viņa ir Lejasciemā valdījusi pār Gauju. Bijusi upes novērošanas posteņa darbiniece Lejasciemā. Agros pavasaros vajadzējis kāpt laivā, mērīt ūdeņu dziļumu, straumes ātrumu. Tas bijis grūti un bīstami, bet galā ir tikusi. “Atceros 1962.gada pavasari. Gauja bija neganta. Man bija piedzimis dēls. Taču darbu vajadzēja darīt. Bija jāmērī viss kā parasti. Nenobijos, paveicu. Starp citu, arī šogad Gauja ir tikpat satrakojusies. Ūdens līmenis pēc lietavām ir strauji cēlies. Nesen kopā ar māsu braucām pa Lejasciema-Mālmužas ceļu uz mežu ogot un pa ceļam piestājām pie upes. Aiz ceļa pagrieziena – tur taču krauja pietuvojusies ceļam jau vairs tikai dažu sprīžu attālumā! Māsa man sauca, lai neeju pie kraujas – tur krasts brūk gabaliem. Ja jāripo lejā, tad no 12 metru augstuma un pēc tam ir dziļš ūdens. Kaut kas ar to ceļu ir jādara, ir jāglābj. Tas ceļš taču cilvēkiem ir svarīgs, to izmanto vairāku māju iedzīvotāji Lejasciemā. Es gan teiktu, ka dikti ceļu izdangā smagās automašīnas, kas regulāri kursē uz priekšu un atpakaļ, vedot smilti no ieguves vietas,” saka Ausma.
Daudzi Valdīšanu atceras arī kā Lejasciema paša pirmā bērnudārza vadītāju. Kur šodien ir Ausma? Kur viņas valdīšana? Savās mājās! “Daudz darba man ir. Sava lauku māja. Gotiņu turu. Dārzu. Kartupeļus šoruden grūti bija novākt. Bet vēl arī uz mežu pēc labumiem ir jāpaspēj. Nezinu, kā būs ar tikšanu pēc dzērvenēm – visi meži un purvi ir slapji, staigni pielijuši,” bilst Lejasciema Valdīšanas Ausma. Gan jau viņa nokārtos to, ka lietavas rimsies un visi čaklie ogotāji tiks pie kārotajām dzērvenēm. Raža šogad esot padevusies.
