Valsts atbalsta programmu: salīdzina ar “āķi bez tārpa”. Lejasciema kultūras namā otrdien notika sarunas par Lejasciema novada veidošanu ar centru Lizumā.
Valsts atbalsta programmu: salīdzina ar “āķi bez tārpa”
Lejasciema kultūras namā otrdien notika sarunas par Lejasciema novada veidošanu ar centru Lizumā.
Lejasciema, Lizuma, Tirzas, Druvienas un Rankas pašvaldību, kam pēc 102 novadu modeļa jāietilpst Lejasciema novadā, vadītāji pauda vienotu nostāju – saglabāt esošo pašvaldības statusu un turpināt patstāvīgi strādāt administratīvās teritorijas robežās, bet sarunas par novada izveidi atsākt tad, kad valdība izpildīs novadu veidošanas Atbalsta programmā dotos solījumus.
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika sarunās pauda, ka pašvaldība neiebilst, ja kāds pagasts brīvprātīgi vēlas pievienoties Lejasciema novadam, bet ir pret 102 novadu modeli. Pie novada veidošanas lejasciemieši gatavi atgriezties pēc dažiem gadiem, kad valsts būs izpildījusi pašvaldībām dotos solījumus – būs sakārtota sakaru sistēma, jo līdz šim to attīsta vietās, kur nav problēmu, sociālā struktūra un medicīnas sistēma, kā arī ceļi.
“Valstī veidojam “Ziemeļu stīgas” un “Vidzemes jostas”, bet valsts ceļi, kas ved cauri pagastu teritorijai, drīz nebūs izbraucami,” secināja D.Švika. To apliecināja arī pārējo pašvaldību vadītāji. D.Švika ar konkrētiem piemēriem pierādīja, cik daudz pagastā paveikts pašu spēkiem. Viņaprāt, novadu veidošanas Atbalsta programmai paredzētos 33 miljonus latu vajadzētu sadalīt lauku attīstībai. Pēc tam, vērojot šo procesu, domāt par lielāku vai mazāku pašvaldību veidošanu.
Arī Druvienas pašvaldības vadītājs Juris Graumanis pagasta nākotni pagaidām saskata bez apvienošanās, jo iedzīvotāji un deputāti ir pārliecināti, ka pašvaldība sekmīgi tiek galā ar tai uzticētajām funkcijām.
Līdz šim solītas dažādas atbalsta programmas, bet daudzas, kā uzrakstītas, tā arī aizmirstas. Pagastā var strādāt visgudrākais Latvijas datorspeciālists, bet tas neko nedos, ja šo sakaru pakalpojumu valsts nevar nodrošināt.
“Tas pats sakāms par ceļiem. Pērn smagais transports no Druvienas varēja izbraukt pa vienu ceļu, šogad to vispār nav iespējams izdarīt,” teica J.Graumanis.
Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads, nenoliedzot, ka atrodas priviliģētā situācijā, jo novada centru bija paredzēts veidot Lizumā, Atbalsta programmu salīdzināja ar “āķi”, kas izmests pašvaldībām, bet uz tā likts “vājš tārps”.
“Valsts vēlas, lai notiktu “aprēķina laulības”, bet mēs uzskatām, ka Atbalsta programmai līdz 2008.gadam jādarbojas ne tikai novados, kurus paredzēts izveidot, bet visās pašvaldībās. Tad runāsim par apvienošanos,” teica A.Strads.
Rankas pašvaldības vadītājs Jānis Antaņevičs uzsvēra, ka novadu veidošana tomēr notiek piespiedu veidā, tāpēc cietīs cilvēki. “Kāpēc tad, kad kaut kas ir sakārtots, valdība atkal vēlas rakt jaunu grāvi, lai pašvaldībām vajadzētu rausties no tā laukā? Galvenais – lai valsts izpilda solījumus, tad var jautāt pašvaldībām, ko tās vēlas darīt,” bilda J.Antaņevičs.
Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis pierādīja, kā divos gados izdevies palielināt pašvaldības budžetu, kas pieaudzis par 44 procentiem. Viņš minēja arī vairākus projektus, kas iesniegti investīciju saņemšanai, norādot arī līdzfinansējumu, tā apliecinot, ka arī neliels pagasts spēj veiksmīgi attīstīties.
