Ceturtdiena, 1. janvāris
Laimnesis, Solvita, Solvija
weather-icon
+-9° C, vējš 1.66 m/s, D-DA vēja virziens

Lejasciemieši turpina senās tirgus tradīcijas

Iedzīvotāji: labprāt izvēlas retu augu stādus.

Iedzīvotāji: labprāt izvēlas retu augu stādus
Vairākus pavasarus katru ceturtdienu Lejasciema pagasta centrālajā laukumā pulcējas stādu audzētāji, kas ne tikai cits citam piedāvā dažādus puķu stādus, bet dalās pieredzē, kā rīkoties, lai augi labāk, ātrāk iesakņotos un krāšņi ziedētu.
Ar zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar stādu audzēšanu, neoficiāla sacensība izvērtusies vietējām pagasta puķkopēm. Zinātāji stāsta, ka viņas stādu daudzveidībā dažkārt esot pārākas. Tad, kad sākoties mainīšanās ar retāk sastopamajiem stādiem, laukums dūcot kā bišu spiets. Citādāk nevarot būt, jo cilvēkiem allaž ir tik daudz ko pārrunāt.
Tirgotāji uz Lejasciemu brauc no Alūksnes rajona, Mežotnes, Cēsu rajona Raunas pagasta un Smiltenes.
Lejasciema pagastā ir senas tirgus tradīcijas. Lejasciemiete Sandra Medne, kam uzticēti tirgus pārzines pienākumi, atceras, ka pirmskara gados tirgus esot bijusi tuvu un tālu ļaužu satikšanās vieta.
“Šis vienmēr ir bijis tirgus laukums, bet tagadējās Annas Sakses ielas kādreizējais nosaukums bija Tirgus iela. Te ir notikuši plaši gadatirgi. Toreiz nebija ne pasta ēkas, ne daudzdzīvokļu mājas. Laukumā citu pie citas tirgotāji uzcēla teltis un piedāvāja visdažādākās preces. Ceturtdienās pirmskara Latvijā Lejasciemā vienmēr bija tā dēvētais nedēļas tirgus. Senās tradīcijas šodien turpinās,” stāsta S.Medne.
Pavasaris neesot labvēlīgs, tāpēc viņa tikai jūnija otrajā nedēļā nolēmusi iegādāties puķu stādus. Puķkopību par vaļasprieku S.Medne neuzskatot un galvenokārt audzējot dārzeņus.
“Pie istabas loga man zied ārkārtīgi skaistas puķes, bet tas ir kaimiņienes Zintas Kalniņas nopelns. Priecājos un esmu viņai pateicīga par krāšņuma radīšanu,” saka S.Medne.
Pēc stādiem lejasciemieši ierodas, līdzi ņemot apjomīgus grozus un kastes, lai tos vieglāk varētu aizvest mājās. Tālākie uz centru brauc ar velosipēdu vai automašīnu.
Tirgotāji nedusmojas, ja kāds tikai interesējas par stādiem. Sākotnējā interese varot radīt pārdomas, kas savukārt mudinot nākamajā ceturtdienā kaut ko iegādāties.
Iedzīvotāju rosību centrālajā laukumā pamanījuši ne tikai stādu audzētāji. Piemēram, pagājušajā ceturtdienā kāds vīrs bija ieradies, lai tirgotu cāļus.
Gandrīz par savējo Lejasciemā ir kļuvis Egils Ābols no Cēsu rajona Raunas pagasta. Viņš apkārt vieglajai automašīnai izvietojis paša rokām darinātas un jau iesietas izkaptis, to kātus, cirvju kātus, nažus, koka spieķus un pamatnes meža trofeju piestiprināšanai.
Egils labprāt aprunājas ar katru, kas piestāj apskatīt preces. Tā esot īsāks laiks. Uzaicinājumu atbraukt uz Lejasciemu viņš esot saņēmis no pagasta iedzīvotājiem, kuri, izrādās, ne vienmēr un visur dodot priekšroku modernajiem ar degvielu vai elektrību darbināmajiem zāles pļāvējiem.
“Līdz šim esmu piedalījies visos Latvijas čempionātos zāles pļaušanā ar rokas izkapti. Arī šovasar jau esmu uzrakstījis pieteikumu. Ja varēju uz Kandavu aizbraukt, kāpēc lai nedotos uz Nītauri?” amatnieks apliecina gatavību piedalīties.
Īpaši cītīgi viņš izkaptis gatavojis un iesējis pirms 20 gadiem, kad izkapts maksājusi 90 kapeikas. Egils atceras, ka vienu reizi Valmieras tirgū trīs stundās pārdevis 56 izkaptis. Ar laiku tās kļuvušas dārgākas, bet tad viņš nodevies rožu audzēšanai, kas kādu laiku bijis vienīgais vaļasprieks. Tagad rozes audzējot viņa meita.
Pļaušana ar rokas izkapti veiksies tad, ja izkapts kātā būs iesieta pareizā leņķī. Šo prasmi un milimetra precizitāti E.Ābols jokojot dēvē par mūža pētījumu.
“Izkaptij ērti jāguļ uz rokas,” viņa recepte tikai vārdos izklausās vienkārša. Ja viss ir sagatavots, tad izkapti Egils iesienot desmit minūtēs. Citādāk, ja ir darināms kāts, rokturi, asmens. Tam gan esot vajadzīgs laiks un pacietība. Izkapts kātus amatnieks darina no apses un egles koka, jo tie esot viegli. Arī senlatvieši tos izmantojuši dažādu amatrīku gatavošanai.
“Pļaušanas sacensībās Litenē Vilnis Edvīns Bresis man centās iestāstīt, ka izkapts kātam jābūt no bērza. Apkārtējie, to dzirdot, pasmējās,” atceras Egils. Ar lepnumu viņš stāsta, ka pērn un šogad lejasciemiešiem pārdevis vismaz 30 izkaptis, gūstot pircēju atzinību.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.