Lejasciema pagasta iedzīvotāji, kas 16.martā pulcējās kopīgā sanāksmē, uzskata, ka Lejasciema pagastam pēc novadu izveidošanas vajadzētu palikt kā patstāvīgam veidojumam. Tā domā arī pašvaldības vadītājs Dainis Švika.
Lejasciema pagasta iedzīvotāji, kas 16.martā pulcējās kopīgā sanāksmē, uzskata, ka Lejasciema pagastam pēc novadu izveidošanas vajadzētu palikt kā patstāvīgam veidojumam. Tā domā arī pašvaldības vadītājs Dainis Švika.
Ja tas nebūs iespējams, tad lejasciemieši ir gatavi apvienoties ar Alūksnes rajona Ilzenes un Zeltiņu pagastu. Viss būs atkarīgs, kādu lēmumu pieņems abas minētās pašvaldības.
Iedzīvotāju sapulcē piedalījās arī Zeltiņu un Ilzenes pašvaldības vadītāji, kuri atbildēja uz lejasciemiešu jautājumiem. Viņu izteikumi liecināja, ka atturīgāki jautājumā par pagastu apvienošanos ir zeltinieši. Abos šajos pagastos arī plānots organizēt iedzīvotāju sanāksmes, tajās aicinot piedalīties Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētāju.
“Lejasciema apvienošanās ar Zeltiņiem un Ilzeni ir labākais variants, jo neesmu pārliecināts, ka Lejasciema pagastam izdosies pastāvēt pašam par sevi. Neesam pretim arī tam variantam, kas paredz apvienošanos ar Lizuma, Rankas, Tirzas un Druvienas pagastu, bet šajā gadījumā Lejasciems atrodas šā veidojuma malā, un tas negarantē, ka būsim novada centrs. Pirmajā variantā situācija ir mums par labu,” spriež D.Švika. Viņš nenoliedz, ja zeltinieši un ilzenieši nevēlēsies būt kopā ar lejasciemiešiem, tad ar varu to nespiedīs darīt.
Pašvaldības vadītājs stāsta, ka pagasta iedzīvotājus nav satraucis fakts, ka gadījumā, ja Lejasciems paliks kā patstāvīga vienība, tas nesaņems 100 000 latu, ko valdība plāno atvēlēt pašvaldībām pēc to apvienošanās.
“Iedzīvotāju viedoklis bija, ka 100 000 latu nav liela cena par pagasta neatkarību. Vispārējā noskaņa bija samērā patriotiska,” piebilst D.Švika.
Doma par to, ka, veidojot novadus, varētu sajaukties rajonu robežas, pavīdējusi jau agrāk, bet tad pieklususi, jo uzskatīts, ka rajonu robežas nevajadzētu mainīt.
“Tomēr praktiski pierādījies, ka rajonu robežas vairs nav noteicošās, jo arī rajoni nav perspektīvi. Sākotnēji satraukumu radīja fakts, kur atradīsies valsts iestādes, bet tagad tas vairs nešķiet tik būtiski, jo daudzas iestādes reģionālās pārvaldes izveidojušas, piemēram, Valmierā,” saka D.Švika.
