Rintintinam: ļoti garšo pankūkas.
Rintintinam: ļoti garšo pankūkas
Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītajā suņu nacionālajā daudzcīņā, kas 25. maijā notika Cēsu rajona Līgatnē, gulbenieša Aināra Kadiļa vācu aitu sugas suns Rintintins (īsāk saukts arī par Rintiju) kopvērtējumā ieguva 1. vietu un mājās atgriezās ar piecām medaļām un kausu. Sacensībās Gulbeni pārstāvēja arī Baiba Pušpure.
“Šogad kopumā paredzētas desmit sacensības. Divās no tām jau esam piedalījušies, noteikti startēsim arī pārējās,” saka Rintintina saimnieks Ainārs Kadilis. Viņš uzskata, ka no malas raugoties, cilvēkiem šķiet, ka tas ir vienkārši – atbraukt uz sacensībām, uzvarēt un aizbraukt, bet, lai uzvarētu, sunim un saimniekam ir daudz jāstrādā.
“Mamma bija paņēmusi kucēnu, lai to audzinātu laukos kā mājas sargu, bet es aizbraucu, ieraudzīju dzīvnieku un man tas iepatikās, jo pirms tam bija darīšana ar tādas pašas krāsas vācu aitu sugas suni. Biju redzējis, ko dzīvnieks spēj. Nolēmu, ka laukos suni neatstāšu un sešus mēnešus veco Rintintinu atvedu uz Gulbeni. 29. jūlijā viņam būs piektā dzimšanas diena,” atceras Ainārs.
Viņš piebilst, ka uzreiz ticies ar gulbenieti Agru Riekstiņu, lai pārrunātu suņa apmācību iespējas. Vārdu suns ieguvis, pirmos mēnešus dzīvodams laukos. Pēc televīzijā demonstrētā seriāla “Rintintins” noskatīšanās Aināra jaunākie brāļi nolēmuši, ka kucēns ir pelnījis šo vārdu.
“Kad pirmo reizi ieraudzīju Rintintinu, konstatēju, ka dzīvnieks ir pārāk nobarots. Sākām strādāt. Es mācīju Aināru, viņš – Rintiju. Ainārs bija paklausīgs skolnieks, tāpēc arī sunim tik labi veicās,” saka Agra Riekstiņa. Rintintinu viņa raksturo kā ātru un straujas dabas dzīvnieku.
Patīk paklausība un gudrība
“Man patīk, ka vācu aitu sugas suņi ir paklausīgi un gudri. Šī jau ir trešā sezona, kopš piedalāmies sacensībās. Pagājušajā gadā sacensībās, kas notika Ķīpsalā, Rintintins kopvērtējumā ieguva 4. vietu. Šis gads mums iesācies veiksmīgāk,” vērtē Ainārs. Agra piebilst, ka, sākot piedalīties sacensībās, sunim ar tām jāaprod.
“Zinot Rintija straujo raksturu, arī 4. vieta sacensību kopvērtējumā pērn viņam bija sasniegums, jo sacensības notika telpās, bet dzīvnieka sacensību pieredze – neliela. Par šajā gadā gūto uzvaru biju pārsteigta,” atzīstas Agra. Ainārs stāsta, ka pa ceļam uz Līgatni Rintintins bijis nemierīgs, kunkstējis un nervozējis, bet sacensībās saimnieku pārsteidzis ar paklausību un precīzu komandu izpildi četros sacensību posmos.
“Pirmais posms ir piesaukšana. Suni nostāda pie līnijas, kuru viņš nedrīkst pārkāpt. Tikai tad, kad saimnieks ir nostājies pie otras līnijas, kas atrodas vairāku metru attālumā, un suni pasauc, viņš drīkst skriet. Jo ātrāk dzīvnieks atskrien, jo labāks rezultāts. Otrais ir garais posms, kurā sunim jāpārvar dažādi šķēršļi. Rintijam tie nesagādāja problēmas. Trešais posms sacensībās bija jauns. Mums abiem vajadzēja aizskriet līdz līnijai. Tad man desmit metru attālumā vajadzēja mest bumbiņas kvadrātveida laukumā, vienlaikus “noturot” suni, lai viņš neskrietu pēc tām. Ceturtajā posmā, veicot noteiktos šķēršļus, sunim vajadzēja aizturēt figurantu. Rintintins bija tik aktīvs, ka problēma bija ar komandām suni atsaukt no figuranta piecu metru attālumā,” stāsta Ainārs.
Viņš strādā policijā, tāpēc savulaik izteicis priekšlikumu, ka Rintijs varētu kļūt par policijas suni. Tolaik policijas nodaļā bijis arī kinologa amats, tomēr piedāvājums neguvis atsaucību.
“Daudzi policijas lauku iecirkņu inspektori par to vien sapņo, ka viņiem talkā nāktu suns. Tas ļautu maksimāli ātri atklāt zādzības un citus negadījumus, jo laukos zagļi mašīnās nebraukā,” secina Ainārs.
Prot būt pieklājīgs un baidās no pagalēm
Sunītim lielāko prieku sagādājot būt kopā ar Aināru un viņa ģimenes locekļiem. Īpaši, ja saimnieks gatavojas braukt ogās vai sēnēs, jo mežs Rintijam nozīmē pamatīgu izskriešanos. Arī mājās suņukam atļauts uzturēties visās telpās, bet tad, ja ierodoties ciemiņi, Rintijs zinot savu vietu koridorā un pret visiem izturoties neitrāli, arī tad, ja kāds pabužinot viņa kažoku. Vienīgās problēmas Rintijam esot ar citiem suņiem, jo viņam tīkot kašķēties.
Ainārs stāsta, ka Rintijs neesot izvēlīgs ēšanā un vienlīdz labprāt ēdot gan profesionālo suņu barību, gan kaut ko citu. Delikatese sunim esot pankūkas, kuras Rintijam ceptas pirms sacensībām. Sākumā atlicis parādīt pankūku un suns bez īpaša pamudinājuma steidzis izpildīt visas komandas. Tagad saimnieki pirms sacensībām pankūkas necepot, bet tas dzīvnieka kāri pēc tām nemazinot.
Saimnieks atceras, ka tad, kad Rintintins dzīvojis laukos, Aināra mamma, lai suņuku izdzītu no virtuves vai istabas, kur tas, atļauju neprasīdams, ielavījies, to biedējusi ar malkas pagali. Dzīvniekam izstrādājies reflekss, ko vēlāk, apgūstot komandas, bijis grūti mainīt.
“Sākām mācīties. Vajadzēja apgūt aportu (met priekšmetu, kas sunim jāatnes). Metu koku uz vienu pusi, bet Rintijs skrien uz otru, jo ir nobijies. Tagad kociņš viņam ir mīļākā lieta. Baiļu pārvarēšana prasīja daudz laika – trīs mēnešus. Sākumā koka vietā pat izmantojām no lupatām veidotu vīkšķi,” stāsta Ainārs.
Agra piebilst, ka Rintintina saimnieks pieder cilvēkiem, kas prot pārvarēt arī zaudējumu sacensībās. “Tas ir būtiski, jo ne vienmēr suns sacensībās startē veiksmīgi. Dažiem saimniekiem šķiet – ja nav uzvaras, nav vērts turpināt treniņus. Tomēr neveiksmes jāpārvar un iesāktais darbs jāturpina,” saka Agra Riekstiņa.
Rintintins kopā ar saimnieku Aināru Kadili gatavojas nākamajām starprajonu sacensībām, kas 15. jūnijā notiks Talsos. Kas zina, varbūt suņuka 20 medaļu un četru kausu klāsts papildināsies.
***
Fakti
Vācu aitu suns vairāk nekā jebkurš šīs šķirnes pārstāvis atgādina suņu cilts pirmtēvu – vilku.
Šodien tā ir pasaulē atzīta dienesta suņu šķirne, kam piemīt izturība, iznesība un gudrība. Vācu aitu suņa standarts apstiprināts 1891. gadā. Kopš tā laika šos suņus izmanto dažādos dienestos – apsardzē, policijā un citos.
Pēc dabas suns ir temperamentīgs, straujš, absolūti paklausīgs, izturīgs un praktiski nenokausējams. Labi padodas dresūrai. Priekšzīmīgs sargs.
Viegli kopjams, jo pietiek ar regulāru kažoka izsukāšanu.
